Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2023) 3739
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2023/0761/ES
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20233739.LV
1. MSG 001 IND 2023 0761 ES LV 29-12-2023 ES NOTIF
2. Spain
3A. Subdirección de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes, Comunicaciones y de Medioambiente
D.G. de Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias
Ministerio de Asuntos Exteriores, UE y Cooperación
3B. Secretaría de Estado de Telecomunicaciones e Infraestructuras Digitales.
Secretaría General de Telecomunicaciones y Ordenación de los Servicios de Comunicación Audiovisual.
Subdirección General de Ordenación de las Telecomunicaciones.
Ministerio de Transformación Digital
4. 2023/0761/ES - V00T - Telesakari
5. KARAĻA DEKRĒTS, AR KO APSTIPRINA VALSTS DROŠĪBAS SHĒMU 5G TĪKLIEM UN PAKALPOJUMIEM
6. 5G elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi
Telesakaru iekārtas.
7.
8. Regulu veido paskaidrojošā daļa, viens pants, ar ko apstiprina ENS5G (Valsts drošības shēma 5G), divi papildu noteikumi un 4 nobeiguma noteikumi.
Apstiprināmajā ENS5G ir 33 panti, kas sadalīti astoņās nodaļās un trīs pielikumos.
Paskaidrojuma rakstā ir izskaidroti iemesli, kāpēc tika pieņemta regula un Karaļa dekrētlikuma panti, kas tiek izstrādāti.
Vienotais pants apstiprina valsts drošības shēmu 5G tīkliem un pakalpojumiem.
Pirmajā papildu noteikumā ir noteikts, ka valdība ar Karaļa dekrētu pēc Digitālās pārveides ministrijas priekšlikuma un pēc Nacionālās drošības padomes ziņojuma pārskata valsts drošības shēmu 5G tīkliem un pakalpojumiem, ja to prasa apstākļi, un katrā ziņā reizi četros gados.
Otrajā papildu noteikumā ir noteikts, ka Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumu Nr. 7/2022 un ENS5G piemēro elektronisko sakaru paaudzēm pēc piektās paaudzes, bet attiecībā uz tiem nav īpašu noteikumu.
Pirmajā nobeiguma noteikumā par kompetences nosaukumu ir noteikts, ka Karaļa dekrēts un tā apstiprinātā sistēma tiek izdoti saskaņā ar Spānijas Konstitūcijas 149. panta 1. punkta 21. apakšpunktu un 149. panta 1. punkta 29. apakšpunktu, kas attiecīgi piešķir valstij ekskluzīvu kompetenci vispārējās telekomunikāciju sistēmas un sabiedriskās drošības jomā.
Otrajā nobeiguma noteikumā ir noteikts, ka 2022. gada 28. jūnija Likums Nr. 11/2022 par vispārējām telekomunikācijām un tā īstenošanas noteikumi ir piemērojami papildus, un noteikts, ka visos jautājumos, kas nav reglamentēti minētajos tiesību aktos, Karaļa 2018. gada 7. septembra Dekrētlikums Nr. 12/2018 par tīklu un informācijas sistēmu drošību un 2011. gada 28. aprīļa Likums Nr. 8/2011, ar ko nosaka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus, kā arī to attiecīgie īstenošanas noteikumi ir jāpiemēro papildus.
Trešais nobeiguma noteikums par regulējuma izstrādi ļauj Digitālās pārveides ministrijas vadītājam izstrādāt šī Karaļa dekrēta noteikumus un shēmu, ko tas apstiprina, un ar rīkojumu grozīt pielikumu saturu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, jaunu tehnisko standartu un sertifikācijas shēmu apstiprināšanai telekomunikāciju iekārtām un saistītajiem produktiem, kā arī 5G tīklu un pakalpojumu un nākamo paaudžu elektronisko sakaru dažādu konfigurāciju un tehnisko parametru izstrādei.
Ceturtajā nobeiguma noteikumā ir paredzēts, ka regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas “Oficiālajā Valsts vēstnesī”.
Attiecībā uz ENS5G saturu, kas ir apstiprināts:
Regulas 1. pantā ir noteikts, ka šie noteikumi tiek izdoti, īstenojot Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumu Nr. 7/2022, it īpaši piemērojot tā IV nodaļu.
2. pants attiecas uz regulas mērķiem, kas jau ir analizēti.
3. pantā ir noteikts, ka izmanto definīcijas, kas noteiktas Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumā Nr. 7/2022, 2022. gada 28. jūnija Likumā Nr. 11/2022 par vispārējiem telesakariem un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā.
Regulas 4. pantā noteikts, ka regulu piemēro 5G operatoriem, 5G piegādātājiem un 5G korporatīvajiem lietotājiem, kuriem ir tiesības izmantot publisko radiofrekvenču domēnu, lai uzstādītu, izvērstu vai ekspluatētu 5G privāto tīklu vai sniegtu 5G pakalpojumus profesionāliem mērķiem vai pašapkalpošanās nolūkā.
5. pantā ir noteikti minimālie elementi, infrastruktūra un resursi, kas veido 5G elektronisko sakaru tīklu, attiecībā uz to detalizētu aprakstu atsaucoties uz I pielikumu. Tajā ir arī izklāstīti 5G tīkla kritiskie elementi, kuriem parasti jāatrodas valsts teritorijā (tostarp iespējamie izņēmumi).
6. pants attiecas uz visaptverošu attieksmi pret drošību saskaņā ar starptautiskajiem Kopienas un valstu tiesību aktiem, kas ir apstiprināti vai kurus var apstiprināt, nosakot, ka atbildīgajām pusēm, izmantojot holistisku metodi, ir jāveic analīze par neaizsargātību, draudiem un riskiem, kas tos ietekmē kā ekonomikas dalībnieki, un par dažādiem komponentiem, kā arī atbilstīga un visaptveroša šo risku pārvaldība, izmantojot metodes un pasākumus, kas ir piemēroti, lai panāktu to mazināšanu vai likvidēšanu un sasniegtu galīgo mērķi — 5G tīklu un pakalpojumu drošu izmantošanu un darbību.
7. pantā ir uzsvērts, ka riska analīze un pārvaldība ir būtiska drošības procesa daļa un tai vajadzētu būt pastāvīgai darbībai, kas tiek pastāvīgi atjaunināta.
8. pants attiecas uz pastāvīgu uzraudzību un periodisku atkārtotu novērtēšanu.
9. pantā ir noteikts, ka riska analīze valsts līmenī ir tāda, kā izklāstīts II pielikumā, un tā ir veikta, ņemot vērā dažādus elementus, piemēram, informāciju, kas savākta no atbildīgajām pusēm, ar 5G tīklu un pakalpojumu piegādes ķēdi saistīto ievainojamību izpēti, piegādātāju atkarības pakāpes novērtējumu, piegādes pārtraukšanas risku tādu ekonomisko, korporatīvo vai komerciālo apstākļu dēļ, kas ietekmē piegādātājus, vai piemēroto drošības pasākumu efektivitātes novērtējumu.
10. pantā par riska pārvaldību valsts līmenī noteikts, ka kritēriji, prasības, nosacījumi un termiņi, lai atbildīgās puses izstrādātu un īstenotu riska mazināšanas paņēmienus un pasākumus, ir noteikti III pielikumā.
11. pantā ir precizēti Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikuma Nr. 7/2022 14. panta noteikumi attiecībā uz procedūru un aspektiem, kas jānovērtē Ministru padomei, klasificējot piegādātājus kā augsta riska piegādātājus, un elementus, kas jāņem vērā, pasūtot šo piegādātāju piedāvāto iekārtu, produktu un pakalpojumu iespējamo nomaiņu. Tāpat saskaņā ar minētā Karaļa Dekrētlikuma noteikumiem ir precizēts, ka augsta riska pakalpojumu sniedzēji, kuru piedāvātās telekomunikāciju iekārtas, aparatūra, programmatūra vai papildpakalpojumi tiek izmantoti tikai un vienīgi 5G privātos tīklos vai 5G pakalpojumu sniegšanai pašapkalpošanās ietvaros, tiek klasificēti kā vidēja riska pakalpojumu sniedzēji.
12. pantā par tādu piegādātāju iekārtu noteikšanu, kuri klasificēti kā augsta riska piegādātāji, ir noteikts, ka Nacionālā drošības padome pēc Digitālās pārveides ministrijas ziņojuma var noteikt vietas, zonas un centrus, kur nevar uzstādīt tādu piegādātāju iekārtas, kas klasificēti kā augsta riska piegādātāji. Lai uzstādītu, pārveidotu vai pielāgotu radiostacijas, kas nodrošina pārklājumu šīm vietām, teritorijām un centriem, 5G operatoriem ir jāpieprasa atļauja no Digitālās pārveides ministrijas.
13. pantā noteikts, ka 5G operatoriem ir jāizstrādā piegādes ķēdes dažādošanas stratēģija un jānodrošina pārvades iekārtas piekļuves tīklā, ko nodrošina vismaz divi dažādi piegādātāji. Tajā ir paredzēti arī kritēriji, kas Ministru padomei jāņem vērā, lai izlemtu, vai ir iespējams saglabāt vienu piegādātāju, ja apvienošanās rezultātā samazinās piegādātāju skaits. Turklāt tajā ir norādīti pieņēmumi un procedūra, saskaņā ar kuru Digitālās pārveides ministrija var mainīt 5G operatora piegādes ķēdes dažādošanas stratēģiju.
14. pantā galvenā uzmanība pievērsta riska analīzei, kas jāveic 5G operatoriem attiecībā uz visiem tīkla elementiem, infrastruktūru un resursiem I pielikumā, uzskaitīti faktori, kas jāņem vērā, un operatoriem ir noteikts pienākums no saviem piegādātājiem vākt drošības praksi un pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, kurus tie ir piegādājuši, un iekļaut riska prioritāšu noteikšanu un hierarhiju saskaņā ar noteiktiem parametriem, kas arī ir uzskaitīti. 5G operatoriem līdz 2024. gada 1. oktobrim jāiesniedz riska analīze un pēc tam ik pēc diviem gadiem.
15. pants par riska analīzi, ko veic 5G piegādātāji, prasa analizēt riskus, kas saistīti ar telekomunikāciju iekārtām, aparatūru un programmatūru, kā arī papildpakalpojumiem, kas saistīti ar 5G tīklu darbību vai ekspluatāciju vai 5G pakalpojumu sniegšanu, un minētās analīzes sniegšanu ministrijai pēc pieprasījuma. Piegādātājiem, kas klasificēti kā augsta riska vai vidēja riska piegādātāji, analīzi iesniedz 6 mēnešu laikā pēc minētās klasifikācijas un pēc tam reizi divos gados.
16. pantā par riska analīzi, ko veic 5G korporatīvie lietotāji, ir noteikts, ka šī riska analīze ir jāsniedz Digitālās pārveides ministrijai, ja šādiem lietotājiem tas ir jādara.
17. pants ļauj Digitālās pārveides ministrijai vākt no atbildīgajām pusēm informāciju, kas nepieciešama riska analīzei, un klasificēt šādas informācijas nesniegšanu 15 darbdienu laikā kā smagu pārkāpumu. Informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, un to var izmantot tikai mērķu un pienākumu izpildei, kas noteikti Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumā Nr. 7/2022, ENS5G un aktos, kas izdoti, īstenojot abus noteikumus.
18. pantā ir noteikts, ka visām atbildīgajām pusēm ir vispārējs pienākums pārvaldīt drošības riskus.
19. pantā galvenā uzmanība pievērsta 5G operatoru veiktajai drošības pārvaldībai, visu operatoru pienākumu uzskaitīšanai (piemēram, pieņemt ārkārtas rīcības plānus un pasākumus, ievērot Eiropas standartus vai tehniskās specifikācijas un sertifikācijas shēmas, veikt drošības revīziju par saviem līdzekļiem vai pieprasīt saviem piegādātājiem ievērot drošības standartus) un papildu pienākumiem tiem operatoriem, kuriem pieder 5G publiskā tīkla kritiski svarīgi elementi vai kuri to ekspluatē (piemēram, aizliegumi izmantot iekārtas no augsta riska piegādātājiem kritiski svarīgos tīkla elementos vai konkrētās vietās, teritorijās un centros). 5G operatoriem līdz 2024. gada 1. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem ir jāiesniedz Digitālās pārveides ministrijai apraksts par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, kas izstrādāti un īstenoti, lai pārvaldītu un mazinātu riskus. Turklāt 5G operatoriem, kuriem pieder 5G publiskā tīkla kritiskie elementi vai kuri tos ekspluatē, līdz 2024. gada 1. oktobrim un pēc tam katru reizi, kad tiek veiktas izmaiņas, ir jāiesniedz Digitālās pārveides ministrijai piegādes ķēdes diversifikācijas stratēģija. Informācija par šīs stratēģijas īstenošanas gaitu jāiesniedz katru gadu līdz 1. oktobrim.
20. pantā par 5G piegādātāju veikto drošības pārvaldību ir iekļauts pienākumu saraksts, tostarp veikt savu iekārtu, produktu un pakalpojumu drošības revīziju, sniegt informāciju par trešo personu iespējamu iejaukšanos to iekārtu, produktu un pakalpojumu projektēšanā, darbībā un funkcijās un sadarboties ar 5G operatoriem un 5G korporatīvajiem lietotājiem, sniedzot informāciju un apliecinot atbilstību standartiem un sertifikātiem. 5G piegādātājiem jāsagatavo ziņojums par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, kas izstrādāti un īstenoti, lai pārvaldītu un mazinātu riskus, un pēc pieprasījuma jāiesniedz minētais ziņojums ministrijai. Attiecībā uz piegādātājiem, kas klasificēti kā augsta riska vai vidēja riska piegādātāji, ziņojumu iesniedz sešu mēnešu laikā pēc minētās klasifikācijas un pēc tam reizi divos gados.
21. pantā par 5G korporatīvo lietotāju veikto drošības pārvaldību noteikts, ka tie nedrīkst izmantot kritiski svarīgos tīkla elementos telekomunikāciju iekārtas, pārraides sistēmas, komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas un citus resursus, kas ļauj pārraidīt signālus, aparatūru, programmatūru vai papildpakalpojumus no piegādātājiem, kas klasificēti kā vidēja riska piegādātāji. Turklāt lietotājiem pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Digitālās pārveides ministrijai apraksts par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, kas izstrādāti un īstenoti, lai pārvaldītu un mazinātu riskus.
22. pantā par drošības pārvaldību, ko veic valsts pārvaldes iestādes, noteikts, ka valsts drošības apsvērumu dēļ valsts pārvaldes iestādes nedrīkst izmantot iekārtas, produktus un pakalpojumus, ko nodrošina augsta riska vai vidēja riska piegādātāji, valsts pārvaldes iestādes nedrīkst izmantot iekārtas, produktus un pakalpojumus, ko nodrošina augsta riska vai vidēja riska piegādātāji.
23. pantā ir noteikts, ka, ievērojot iepriekšējos pantos noteiktos pienākumus, atbildīgie dalībnieki ņem vērā un piemēro to, kas noteikts Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumā Nr. 7/2022, ENS5G un aktos, kas izdoti, īstenojot abus noteikumus.
24. pants ļauj Digitālās pārveides ministrijai vākt no atbildīgajām pusēm informāciju, kas nepieciešama riska pārvaldībai, un klasificēt šādas informācijas nesniegšanu 15 darbdienu laikā kā smagu pārkāpumu. Informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, un to var izmantot tikai mērķu un pienākumu izpildei, kas noteikti Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumā Nr. 7/2022, ENS5G un aktos, kas izdoti, īstenojot abus noteikumus.
25. pantā ir noteikts, ka visām atbildīgajām pusēm, kā arī valsts pārvaldes iestādēm, ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un tiem, kas laiž tirgū un pārdod gala iekārtas un ierīces, lai pieslēgtos 5G tīklam un spētu sniegt 5G pakalpojumus, jāsadarbojas un jāiesniedz informācija, kas vajadzīga ENS5G grozīšanai un īstenošanai.
26. pantā ir noteikts, ka ar Digitālās pārveides ministrijas vadītāja rīkojumu konkrētas iekārtas, sistēmas, programmas vai pakalpojuma izmantošanai var piemērot iepriekšēju sertifikāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par kiberdrošību vai sertifikācijas shēmām un tehniskajiem standartiem 5G iekārtu un produktu sertifikācijai, ko var apstiprināt Eiropas vai starptautiskā līmenī.
27. pantā noteikts, ka regulu piemēro, neskarot ārvalstu ieguldījumu un konkurences tiesību aktus.
28. pantā par gala iekārtām paredzēts, ka gala iekārtu ražošana, imports, izplatīšana, lai laistu tirgū un pārdotu gala iekārtas un ierīces, lai pieslēgtos 5G tīklam un spētu sniegt 5G pakalpojumus, ir atkarīga no tā, vai ir ievērotas digitālo produktu drošības prasības un piemērojamās ar kiberdrošību saistītās pamatprasības, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, privātumu un aizsardzību pret krāpšanu.
29. pants attiecas uz starptautisko sadarbību, kas jāattīsta Digitālās pārveides ministrijai, jo īpaši Eiropas Savienības līmenī.
30. pants attiecas uz Digitālās pārveides ministrijas kompetenci ENS5G īstenošanā. Ministrijai būtu jāsadarbojas ar citām struktūrām, kas atbild par kiberdrošību un kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu ENS5G konsekventu īstenošanu.
31. pantā ir nodalītas ENS5G īstenošanas pilnvaras, kas atbilst Digitālās pārveides ministrijai, tostarp, piemēram, ENS5G satura izstrāde, specifikācija un detalizācija, revīziju veikšana, lai pārbaudītu un uzraudzītu noteikto pienākumu izpildi, un valsts atbalsta piešķiršana.
32. pants piešķir Digitālās pārveides ministrijai visas pārbaudes funkcijas pilnvaras.
33. pantā par sankciju sistēmu ir atsauce uz Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikuma Nr. 7/2022 30. un 31. pantu.
I pielikumā ir aprakstīti elementi, infrastruktūra un resursi, kas veido 5G tīklu.
II pielikumā ir iekļauta riska analīze valsts līmenī.
III pielikumā ir izklāstīta riska pārvaldība valsts līmenī.
9. Piektās paaudzes vai 5G mobilie sakari ir jauna elektronisko sakaru paradigma ar lielu pārveidojošu potenciālu sabiedrības un ekonomikas labā, jo tie paver iespēju iekļaut jaunas funkcijas, kurām būs liela ietekme, piemēram, tīkla skaitļošanu, un ļauj izveidot virtuālus tīklus, piedāvājot zemu latentumu un sniedzot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību tādās jomās kā medicīna, transports un enerģētika.
Tāpēc gan Eiropas Savienība, gan Spānija veicina 5G tīklu ātru izvēršanu un tādu projektu īstenošanu, kas apliecina to lietderību dažādās nozarēs, sniedzot 5G pakalpojumus.
5G tīkliem un pakalpojumiem ir salīdzinošas drošības priekšrocības salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm. Tomēr tie rada arī īpašus riskus, ko rada, piemēram, to sarežģītāka, atvērtāka un dezagregētāka tīkla arhitektūra un spēja transportēt milzīgus informācijas apjomus un nodrošināt dažādu cilvēku un lietu vienlaicīgu mijiedarbību. To savstarpējā savienošana ar citiem tīkliem un daudzu apdraudējumu transnacionālais raksturs ietekmē to drošību, un šo tīklu paredzamais plašais izmantojums būtisku ekonomisko un sabiedrisko funkciju veikšanai palielinās to drošības incidentu iespējamo ietekmi, ar kuriem tie saskaras.
Šie jaunie specifiskie 5G mobilo sakaru drošības riski regulējuma ziņā tika risināti ar Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikumu Nr. 7/2022 par prasībām, lai nodrošinātu piektās paaudzes elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību, kurā pilnībā iekļauts Eiropas Komisijas 2019. gada 26. marta Ieteikums (ES) 2019/534 par 5G tīklu kiberdrošību, kā arī ar ieteikumiem, kas dalībvalstīm attiecībā uz šīs rīkkopas izmantošanu bija paredzēti Eiropas Komisijas 2020. gada 29. janvāra paziņojumā par drošu 5G izvēršanu ES — ES rīkkopas īstenošana (COM/2020/50 final).
Minētais Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikums Nr. 7/2022 paredz tā regulatīvo attīstību, izmantojot valsts drošības shēmu 5G tīkliem un pakalpojumiem (ENS5G).
Saskaņā ar minētā Karaļa Dekrētlikuma 5. panta 3. punktu ENS5G veic visaptverošu 5G tīklu un pakalpojumu drošības režīmu, ņemot vērā katra 5G vērtības ķēdes aģenta ieguldījumu, kā arī Eiropas Savienības, Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) un citu starptautisko organizāciju noteikumus, ieteikumus un tehniskos standartus, lai garantētu 5G tīklu un pakalpojumu drošu izmantošanu un ekspluatāciju Spānijā.
Savukārt Karaļa Dekrētlikuma 20. pantā ir paredzēts, ka, lai nodrošinātu 5G tīkla un pakalpojumu nepārtrauktu un drošu darbību, ENS5G valsts līmenī veic 5G tīklu un pakalpojumu drošības riska analīzi un nosaka, precizē un izstrādā pasākumus analizēto risku mazināšanai un pārvaldībai.
Visbeidzot, saskaņā ar Karaļa Dekrētlikuma 21. pantu valdība pēc Nacionālās drošības padomes ziņojuma ar Karaļa dekrētu apstiprina ENS5G pēc Digitālās pārveides ministrijas priekšlikuma.
Ar šo regulu apstiprina ENS5G, pilnveidojot Karaļa 2022. gada 29. marta Dekrētlikuma Nr. 7/2022 noteikumus par prasībām, lai garantētu piektās paaudzes elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu drošību.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem:
11. Nē
12.
13. Nē
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
