Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1535 dalībvalstu pienākums ir informēt Komisiju par tehnisko noteikumu projektu pirms to pieņemšanas. No projekta paziņošanas dienas tiek noteikts trīs mēnešu bezdarbības periods, kurā paziņotāja dalībvalsts nedrīkst pieņemt attiecīgos tehniskos noteikumus, un šajā laikā Komisija un pārējās dalībvalstis var izskatīt paziņotos dokumentus un attiecīgi reaģēt.
Ja tiek konstatēts, ka paziņotais noteikumu projekts var radīt šķēršļus preču brīvai apritei vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, vai ES sekundārajiem tiesību aktiem, Komisija un pārējās dalībvalstis var iesniegt sīki izstrādātu atzinumu dalībvalstij, kas paziņojusi par attiecīgo projektu. Ja šāds atzinums tiek sniegts, bezdarbības periods tiek pagarināts vēl par trim mēnešiem attiecībā uz precēm un papildus vēl par vienu mēnesi attiecībā uz pakalpojumiem. Attiecīgās paziņotājas dalībvalsts pienākums ir paskaidrot, kādas darbības tā gatavojas veikt, reaģējot uz sniegto atzinumu.
Komisija un pārējās dalībvalstis var sniegt komentārus par paziņoto projektu arī tad, ja tas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, taču ir nepieciešami tā interpretācijas skaidrojumi. Attiecīgajai dalībvalstij šādi komentāri iespēju robežās jāņem vērā.
Komisija var arī apturēt projektu uz laiku no 12 līdz 18 mēnešiem, ja ir jāveic saskaņošanas darbs Eiropas Savienības līmenī vai ja tas jau tiek veikts attiecīgajā jomā.
Beidzoties Direktīvas (ES) 2015/1535 procedūrai, dalībvalsts pienākums ir informēt Komisiju par teksta galīgo redakciju, tiklīdz tas ir pieņemts, un norādīt gadījumus, kad paziņotais projekts tiek noraidīts, lai varētu slēgt Direktīvas (ES) 2015/1535 procedūru. Tādējādi Komisija un pārējās dalībvalstis var pārbaudīt, vai paziņotāja valsts ir ņēmusi vērā procedūras darbības laikā saņemto atbildes reakciju.
Ja tehnisko noteikumu projekts tiek būtiski mainīts, piemēram, ja tiek saīsināts sākotnēji īstenošanai paredzētais termiņš vai tiek paplašināta tā darbības joma, dalībvalsts pienākums ir atkārtoti paziņot par pasākuma projektu, piemērojot tam jaunu bezdarbības periodu.
Direktīvā ir paredzēta arī steidzamības procedūra, kas ļauj nekavējoties pieņemt valsts tiesību aktu projektu, kas saistīts ar konkrētiem nosacījumiem, t. i., „nozīmīgiem un neparedzamiem apstākļiem attiecībā uz sabiedrības veselības un drošības aizsardzību, dzīvnieku un augu aizsardzību”. Komisija lemj par steidzamības procedūras pamatotību iespējami īsā laikā. Ja lūgumu piemērot steidzamības procedūru Komisija pieņem, netiek piemērots trīs mēnešu bezdarbības periods un paziņoto tekstu var pieņemt nekavējoties.
Attiecībā uz Direktīvas (ES) 2015/1535 procedūras interpretāciju ir divi ļoti nozīmīgi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi. Pirmais ir Tiesas 1996. gada 30. aprīļa spriedums lietā „CIA-Security”, saskaņā ar kuru valsts tiesību normu, kas nav paziņota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK procedūru, lai gan tas bija jādara, valsts tiesas var pasludināt par personām nepiemērojamu. Otrais ir 2000. gada 26. septembra spriedums lietā „Unilever”, saskaņā ar kuru tehniskos noteikumus, kas pieņemti, neievērojot pienākumu atlikt paziņotā valsts tiesību akta pieņemšanu, proti, neievērojot bezdarbības periodu, valsts tiesas arī var pasludināt par personām nepiemērojamiem.