Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2024) 0139
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2024/0025/HU
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20240139.LV
1. MSG 001 IND 2024 0025 HU LV 18-01-2024 HU NOTIF
2. Hungary
3A. Európai Uniós Ügyek Minisztériuma
EU Jogi Megfelelésvizsgálati Főosztály - Műszaki Notifikációs Központ
H-1054 Budapest, Báthory u. 10.
E-mail: technicalnotification@eum.gov.hu
3B. Miniszterelnöki Kabinetiroda
Közigazgatási Államtitkári Titkárság
Budapest
Színház u. 1.
H-1014
HUNGARY
E-mail: kat@mk.gov.hu
4. 2024/0025/HU - SERV10 - Elektroniskais paraksts un dokumenti
5. Likumprojekts, ar ko groza 2023. gada Likumu CIII par digitālo stāvokli un dažiem noteikumiem par digitālo pakalpojumu sniegšanu
6. Prasība izmantot elektronisko identifikāciju (“e-identifikācija”) un elektronisko parakstu (“e-paraksts”), ko valsts bez maksas nodrošina sabiedrībai, arī attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ar plašu klientu loku.
7.
8. Ungārija ir apņēmusies īstenot digitalizāciju, kuras ietvaros 2022. gada beigās tika pieņemta Valsts digitālā pilsoniskuma programma un 2023. gada decembrī — Programmas īstenošanas likums, kas principā stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Jaunā likuma konceptuālais elements — saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu par Eiropas digitālo identitāti — ir tāds, ka pakalpojumiem, ko valsts sniedz iedzīvotājiem, jābūt plaši pieejamiem un izmantojamiem, un tas prasa, lai tos pieņemtu arī privātie pakalpojumu sniedzēji.
Šajā kontekstā eIDAS 2.0 preambulā ir skaidri minētas šādas nozares: “Privātajām atkarīgajām pusēm, kas sniedz pakalpojumus tādās jomās kā transports, enerģētika, banku un finanšu pakalpojumi, sociālais nodrošinājums, veselība, dzeramais ūdens, pasta pakalpojumi, digitālā infrastruktūra, izglītība vai telekomunikācijas, būtu jāpiekrīt Eiropas digitālās identitātes maku izmantošanai pakalpojumu sniegšanai, ja droša lietotāju autentifikācija tiešsaistes identifikācijai ir prasīta valsts vai Savienības tiesību aktos vai līgumsaistībās.”
Jaunajā Valsts digitalizācijas likumā ir saglabāti iedibinātie un labi funkcionējošie digitālie pakalpojumi, kas paredzēti iepriekšējā Digitalizācijas likumā (2015. gada Likums CCXXII par vispārējiem elektroniskās administrācijas un uzticamības pakalpojumu noteikumiem), un turklāt jau ir ņemti vērā eIDAS 2.0 noteikumi un ieviesti vēl citi jauni digitālie pakalpojumi, galveno uzmanību pievēršot administrēšanai, izmantojot pārnēsājamas ierīces (piemēram, mobilos tālruņus, planšetdatorus).
Likuma galvenais likumdošanas mērķis ir dot iedzīvotājiem iespēju pēc iespējas ērtāk, vienkāršāk un drošāk pārvaldīt savas lietas ar svarīgākajiem dalībniekiem viņu ikdienas dzīvē. Līdz ar to likuma mērķis ir arī ļaut iedzīvotājiem izmantot digitālās pārvaldes piedāvātās iespējas, ko valsts sniedz bez maksas, ne tikai attiecībā uz valsts pārvaldi un publiskajiem pakalpojumiem, bet arī ar visiem nevalstiskiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir plašs klientu loks un ar kuriem bieži sazinās iedzīvotāji. Tas jo īpaši ietver atkritumu apsaimniekošanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, struktūras, kas sniedz dzīvojamo ēku energopakalpojumus, komunālos ūdensapgādes uzņēmumus, bankas un apdrošināšanas sabiedrības.
Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, unikāla un pastāvīga identifikatora, ko valsts nodrošina iedzīvotājiem digitālās pilsonības ietvaros, izmantošana, kas ir nepieciešama viņu klātbūtnei digitālajā telpā, un uz to balstīta identifikācija (“e-identifijācija”), kā arī elektroniskais paraksts (“e-paraksts”), kas pēc būtības ir pakalpojums, kurš atvieglo valsts un pilsoņu oficiālo pārvaldi, no 2025. gada 1. jūnija būs pieejams izmantošanai ārpus valsts izmantošanas jomas, tostarp starp iepriekš minētajiem galvenajiem ekonomikas dalībniekiem.
Šā tehniskā paziņojuma priekšmets ir izsludinātā likuma grozījums, kura mērķis ir paplašināt iepriekš minēto pakalpojumu sniedzēju loku ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā to, ka šīs struktūras sniedz pakalpojumus, ko parasti ikdienā izmanto plašam iedzīvotāju lokam. Attiecīgi izsludinātais 2023. gada Likuma Nr. CIII grozījums tagad radītu iespēju iedzīvotājiem izmantot e-identifikāciju un e-parakstu, kas tiek nodrošināts saistībā ar digitālo pilsonību, arī ar šiem pakalpojumu sniedzējiem.
Jāuzsver, ka šo vajadzību ir formulējusi ne tikai valsts, bet arī attiecīgie tirgus dalībnieki, jo administrēšana ietver arī klientu identifikāciju visos gadījumos un turklāt tiem ir jāveic mērķtiecīgas datu saskaņošanas procedūras noteiktos intervālos, ko varētu ievērojami vienkāršot, ja identifikācija tiktu veikta, izmantojot autentiskus valsts reģistrācijas datus.
E-identifikācija un e-paraksts, kas jāpaplašina, neietekmē banku, apdrošināšanas un citas pašattīstītas identifikācijas un paraksta sistēmas, kas ir ieviestas un tiks izstrādātas nākotnē, jo likumā ir noteikts, ka pakalpojumu sniedzēji var turpināt tās izmantot; tās iedzīvotājiem piedāvā sabiedriskos pakalpojumus, kā arī savus pakalpojumus, kas veic to pašu funkciju.
Paziņotā grozījuma mērķis ir iekļaut elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus ar plašu klientu loku, kas sniedz individuālus abonentu pakalpojumus Elektronisko sakaru likuma nozīmē, t. i., ļaut iedzīvotājiem izmantot e-identifikācijas un e-paraksta pakalpojumus, pārvaldot pārvaldību ar telekomunikāciju uzņēmumiem (parasti papildus saviem digitālajiem pakalpojumiem vai, ja viņi nevēlas attīstīt šādus pakalpojumus, nevis savus pakalpojumus), līdzīgi kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniedzējs vai energopakalpojumu sniedzējs.
9. Viena no svarīgākajām atziņām, kas bija pamatā jaunā Valsts digitalizācijas likuma izveidei, bija tāda, ka no sabiedrības viedokļa pārvalde arvien vairāk pāriet uz digitālo telpu ikdienas dzīvē, un paredzams, ka gadījumos, kad lietas būtība to atļauj, administrācija klātienē tiks ievērojami aizēnota. No vienas puses, šī pāreja, šķiet, notiek diezgan ātri, un, no otras puses, tā prasa gan valstij, gan tirgus dalībniekiem sniegt drošus digitālos pakalpojumus saviem klientiem.
Atbilstoši šai tendencei izsludinātais likums paredz, ka valsts sniegtos e-identifikācijas un e-paraksta pakalpojumus var interpretēt ne tikai sabiedriskās organizācijas, bet arī konkrēti tirgus dalībnieki. Atzīstot elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju darbību lielo nozīmi sabiedrībai, paziņotais grozījums ietver šos pakalpojumu sniedzējus to pakalpojumu sniedzēju klāstā, kuri no 2025. gada 1. jūnija nodrošinās iespēju izmantot e-identifikācijas un e-paraksta pakalpojumus, pārvaldot administrāciju, papildus saviem identifikācijas un paraksta pakalpojumiem.
Ierosinātā grozījuma mērķis ir arī iesaistīt lietotājus, kuriem ir maza pieredze digitālās pārvaldības jomā vai tās nav vispār, nodrošinot, ka valsts digitālajā telpā nodrošina plaši izmantojamu, kvalitatīvu un uz lietotāju pieredzi vērstu identifikācijas un paraksta iespēju, kas ir visas digitālās pārvaldības pamats.
Iedzīvotāji vairāk vēlas izmantot digitālos pakalpojumus administrēšanai, ja šie pakalpojumi ir viegli lietojami, ja tie ir veidoti, izmantojot līdzīgu loģiku un lietotāju funkcijas, pat vienotā veidā, ja tie palielina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajai telpai, ka iedzīvotāji lielākajā daļā vietu atbilst tiem pašiem identifikācijas līdzekļiem un zina, ko sagaidīt, un viņus neattur pakalpojumi, ko katrs pakalpojumu sniedzējs izstrādā atsevišķi un kas būvēti ievērojami atšķirīgā vai sarežģītā veidā.
Kopumā no lietotāju puses e-identifikācijas un e-paraksta ieviešana var palīdzēt nodrošināt lietotājiem, kas ir privāti abonenti, vienkāršus un viegli lietojamus digitālos risinājumus, kurus var plaši izmantot ne tikai administratīvām vajadzībām, un kas ilgtermiņā arī ļaus aizstāt dažādus kodus, lietotājvārdus un citus identifikācijas datus, kas saistīti ar katru pakalpojumu sniedzēju.
No pakalpojumu sniedzēja puses drošību nodrošina fakts, ka pakalpojuma abonenti identificē sevi, izmantojot identifikācijas metodi saskaņā ar ES tiesību aktiem, kuras galvenais informācijas avots ir autentiski publiskie reģistri. Jaunā regula palīdzēs telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem optimizēt klientu identifikācijas procesus un samazināt administratīvo slogu, ko rada regulārie datu saskaņošanas pienākumi.
Attiecībā uz iepriekš aprakstītajiem lietotāju un pakalpojumu sniedzēju aspektiem jānorāda, ka šie aspekti ir skaidri norādīti arī eIDAS 2.0 regulas preambulā: “Visiem Eiropas digitālās identitātes makiem būtu jāļauj lietotājiem elektroniski identificēt un autentificēties tiešsaistē un bezsaistē pāri robežām, lai piekļūtu plašam publisko un privāto pakalpojumu klāstam. (…) Tikai dalībvalstu kompetentās iestādes var nodrošināt augstu uzticības pakāpi personas identitātes noteikšanai un tādējādi nodrošināt, ka persona, kas pieprasa vai apgalvo konkrētu identitāti, faktiski ir tā persona, par kuru tā apgalvo, ka tā ir”.
10. Atsauce(-es) uz pamatdokumentu(-iem):
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
