Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 2007
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0394/BE
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20262007.LV
1. MSG 001 IND 2026 0394 BE LV 23-07-2026 BE NOTIF
2. Belgium
3A. FOD economie
3B. Vlaams Energie en Klimaatagentschap
4. 2026/0394/BE - B00 - Būvniecība
5. Ministrijas Dekrēts, ar kuru groza dažādus noteikumus ministrijas 2018. gada 28. decembra Dekrētā, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par energoefektivitātes noteikumiem, energoefektivitātes sertifikātiem un līgumslēdzēju un uzstādītāju sertifikāciju
6. BACS (ēkas automatizācijas un vadības sistēmas)
7.
8. Dokumentā ir ietvertas vairākas izmaiņas energoefektivitātes un sertifikācijas noteikumos, prasībās attiecībā uz kompetences sertifikātu iegūšanai nepieciešamo apmācību, kā arī EPB un EPC metodikās.
Kompetences sertifikāti: ir pieejams kurss biomasas krāsns sertifikāta iegūšanai, kuram piemēro tādas pašas pieredzes prasības kā biomasas katliem. Ir sīkāk precizētas arī prasības attiecībā uz apmācību un eksamināciju. Attiecībā uz jauno sertifikātu saules paneļiem, mājas akumulatoriem un viedās uzlādes infrastruktūrai eksaminācijas centriem izvirzītās materiālās prasības tiks saskaņotas ar prasībām, kas noteiktas mācību centriem.
Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes marķējums: saskaņā ar Flandrijas koalīcijas vienošanos 2024.–2029. gadam tiek ieviests ēku marķējums daudzdzīvokļu ēkām un citām ēkām, kurām ir nepieciešams koplietošanas telpu energoefektivitātes sertifikāts (EPC GD). Šī marķējuma mērķis ir veicināt renovāciju, un to nosaka, pamatojoties uz rādītājiem, kas attiecas uz siltumizolāciju, ēku inženiertehniskajām sistēmām un saules enerģiju. Marķējums ir no A līdz F, un A ir paredzēts pilnībā no fosilā kurināmā neatkarīgām ēkām. Ja nav koplietošanas telpu EPC, automātiski tiek piešķirts F marķējums. EPC neesamība nenozīmē, ka īpašumu nevar izīrēt vai pārdot, taču par to var tikt piemērots administratīvs naudas sods. Jaunbūvētie īpašumi ir atbrīvoti no šīs prasības uz desmit gadiem.
Nedzīvojamo ēku EPC tiek ieviests aprēķināts energomarķējums. Turklāt ir paredzēts, ka, izsniedzot EPC, tiek nodoti arī apliecinošie dokumenti, lai turpmākajiem energovērtētājiem nebūtu atkārtoti jāvāc visa dokumentācija. Veidlapas struktūra tiek grozīta, lai cita starpā nodrošinātu, ka enerģijas uzglabāšana, bezemisiju ēkas un atjaunojamās enerģijas kopienas tiek pienācīgi ņemtas vērā.
Pārbaudes protokolu pielāgojumi: EPC pārbaudes protokoli ir sīkāk precizēti. Tiks iekļautas papildu specifikācijas par digitālajiem plāniem, projekta dokumentāciju, objekta apmeklējumiem, fotogrāfijām, stāvu plāniem, starpsienām un izstrādājumu īpašībām. Turklāt tiek grozīti noteikumi par ventilāciju, saules kolektoriem, apgaismojumu un līdzvērtīgām vienībām rūpniecības vai lauksaimniecības ēkām.
Tehniskie grozījumi EPB noteikumos:
Tiek atjaunināti dažādi EPB noteikumu pielikumi:
– Pievienotas normatīvās atsauces siltuma caurlaidības atsauces dokumentā.
– CO₂ noteikšana iekļauta kā klātbūtnes noteikšanas metode mitrajās telpās.
– Precizēti termini, piemēram, "izmēru noteikšanas piezīme" un "izmēru aprēķins".
– ārējās siltumapgādes aprēķināšanas metodes pielāgošana, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā arī siltuma zudumi ēkās esošajos cauruļvados. Tā rezultātā joprojām tiek saglabāts stimuls ierobežot šos zudumus.
9. 2018. gada 28. decembra Ministrijas dekrēts, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par energoefektivitātes prasībām, energoefektivitātes sertifikātiem un darbuzņēmēju un uzstādītāju sertifikāciju, kā arī renovācijas pienākumu, ir koordinācijas dekrēts attiecībā uz EPB, EPC, uzstādītāju sertifikāciju un renovācijas pienākumu. Minētais dekrēts tika publicēts Beļģijas Oficiālajā vēstnesī 2019. gada 29. janvārī.
Ar šo grozījumu dekrētu tiek ieviestas vairākas izmaiņas 2018. gada 28. decembra dekrētā, cita starpā attiecībā uz kvalitātes prasībām sertificētu darbuzņēmēju un uzstādītāju mācību un eksaminācijas centriem, EPC marķējuma robežlielumiem nedzīvojamām ēkām, EPB atsauces dokumenta nosūtīšanu, izstrādes struktūru un pārbaudes protokolu dzīvojamām ēkām, mazām nedzīvojamām ēkām un koplietošanas telpām, kā arī pārbaudes protokolu nedzīvojamām ēkām.
9.a Ministru dekrētā ir ietverti vairāki pasākumi pašreizējā energoefektivitātes regulējuma uzlabošanai, piemēram, pārbaudes protokolu precizējumi un noteikts, cik stundu tālākizglītības ekspertiem jāapgūst nākamajā gadā. Turklāt ar šo MB tiek ieviests arī ēkas energoefektivitātes marķējums, lai novērtētu esošo daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Lai gan tā nav konkrēta EPBD direktīvas prasība, tā tomēr veicina EPBD noteikto mērķu sasniegšanu, proti, līdz 2050. gadam panākt bezemisiju ēku fondu. Jo īpaši daudzdzīvokļu ēku gadījumā energoefektivitātes uzlabošanas renovācija ir sarežģīta, ja energoefektivitātes sertifikāts ir izsniegts tikai atsevišķiem dzīvokļiem, jo katra dzīvokļa īpašnieks, pamatojoties uz savu sertifikātu, vēlas par prioritāti noteikt sev būtiskākos uzlabojumus. Piemēram, maz ticams, ka pirmā stāva dzīvokļa īpašnieks vēlēsies segt ēkas jumta renovācijas un siltināšanas izmaksas. Ēku energoefektivitātes marķēšanas sistēma ir piemērots pasākums izvirzītā mērķa sasniegšanai, proti, esošo daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai un energoefektivitātes uzlabošanas renovācijas veicināšanai. Ēkas energoefektivitātes marķējums sniedz īpašniekiem, līdzīpašniekiem, potenciālajiem pircējiem un potenciālajiem īrniekiem vienkāršu un pārskatāmu pārskatu par ēkas kopējo energoefektivitāti. Nosakot šim marķējumam minimālās prasības, tiek radīts skaidrs stimuls ieguldīt energotaupības pasākumos. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāiegulda visas ēkas energoefektivitātes uzlabošanā. Bez šāda marķējuma šādi ieguldījumi bieži tiek atlikti vai bloķēti īpašnieku atšķirīgo individuālo interešu dēļ. Marķējums ir saskaņots ar esošajiem EPC datiem un objektīviem energoefektivitātes rādītājiem, tādējādi tieši veicinot mērķa sasniegšanu – uzlabot ēku fonda energoefektivitāti. Turklāt ēkas energoefektivitātes marķējums ir balstīts uz koplietošanas telpu energoefektivitātes sertifikātu (EPC) — instrumentu, kas izriet no Eiropas Direktīvas par ēku energosniegumu (EPBD) transponēšanas. Tādējādi šis pasākums balstās uz esošo Eiropas politikas satvaru, kura mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. Pasākumu konsekventi un sistemātiski piemēro ēkām, kurām ir nepieciešams koplietošanas telpu EPC.
9b. Pasākums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams paredzētā mērķa sasniegšanai. Esošajā koplietošanas telpu energoefektivitātes sertifikātā ir iekļauta tehniska informācija par ēkas energoefektivitāti. Tomēr īpašniekiem, potenciālajiem pircējiem vai potenciālajiem īrniekiem šo informāciju ne vienmēr ir viegli interpretēt, tāpēc tā nepietiekami veicina lēmumu pieņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopībā. Ēkas energoefektivitātes marķējums novērš šo trūkumu, pārvēršot sarežģītu informāciju skaidrā un viegli salīdzināmā klasifikācijā. Skaidru prasību noteikšana šai klasifikācijai veicinās konkrētus ieguldījumus ēkās, kas ir nepieciešami, lai līdz 2050. gadam panāktu bezemisiju ēku fondu. Mazāk tālejošas alternatīvas, piemēram, vienkārša informētības veicināšana vai pašreizējās informācijas sniegšanas sistēmas saglabāšana bez marķējuma, nesniedz pietiekamu pārliecību, ka ēku energoefektivitāte kļūs pārredzama un salīdzināma. Turklāt šis pasākums balstās vienīgi uz informāciju, kas jau ir pieejama koplietošanas telpu EPC, un neprasa nekādas papildu pārbaudes vai administratīvās procedūras. Tāpēc ietekme uz preču un pakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū joprojām ir ierobežota.
9c. Pasākums nerada pārmērīgu slogu īpašniekiem, dzīvokļu īpašnieku kopībām vai tirgus dalībniekiem. Ēkas energoefektivitātes marķējums tiek automātiski noteikts, pamatojoties uz datiem, kas jau ir ietverti koplietošanas telpu energoefektivitātes sertifikātā (EPC), kura izsniegšana jau ir obligāta visām daudzdzīvokļu ēkām. Esošā informācija ir apkopota vienā viegli saprotamā un salīdzināmā rādītājā. Nav nepieciešamas papildu pārbaudes, mērījumi vai sertificēšana. Tādējādi administratīvā un finansiālā ietekme joprojām ir ļoti neliela. No otras puses, pastāv būtiskas sabiedrības intereses, proti, Eiropas un Flandrijas energoefektivitātes mērķu īstenošana, atbalsts enerģētikas pārkārtošanai un lielāka pārredzamība nekustamā īpašuma tirgū. Ja nebūtu skaidra ēkas energoefektivitātes marķējuma, koplietošanas telpu EPC ietvertā informācija daudziem lietotājiem būtu mazāk pieejama un mazāk noderīga, un tas ievērojami mazinātu EPC nozīmi renovācijas lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā nelielo papildu slogu un ievērojamo sabiedrisko labumu, šis pasākums ir samērīgs ar izvirzīto mērķi.
10. Pamatdokumentu numuri vai nosaukumi: pamatdokumentu nav.
11. NĒ
12.
13. Nē
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu