Ziņa 002
Komisijas ziņojums - TRIS/(2017) 00838
Direktīva (ES) 2015/1535
Ziņojuma tulkošana 001
Notifikācija: 2017/0127/D
No abre el plazo - Nezahajuje odklady - Fristerne indledes ikke - Kein Fristbeginn - Viivituste perioodi ei avata - Καμμία έναρξη προθεσμίας - Does not open the delays - N'ouvre pas de délais - Non fa decorrere la mora - Neietekmē atlikšanu - Atidėjimai nepradedami - Nem nyitja meg a késéseket - Ma’ jiftaħx il-perijodi ta’ dawmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Neotvorí oneskorenia - Ne uvaja zamud - Määräaika ei ala tästä - Inleder ingen frist - Не се предвижда период на прекъсване - Nu deschide perioadele de stagnare - Nu deschide perioadele de stagnare.
(MSG: 201700838.LV)
1. MSG 002 IND 2017 0127 D LV 27-03-2017 D NOTIF
2. D
3A. Bundesministerium für Wirtschaft und Energie, Referat E B 2, 11019 Berlin,
Tel.: 0049-30-2014-6353, Fax: 0049-30-2014-5379, E-Mail: infonorm@bmwi.bund.de
3B. Bundesministerium der Justiz und für Verbraucherschutz, Referat V B 2, 10117 Berlin
Tel.: 0049-30-18580-9522, Fax: 0049-30-18580-9525, E-Mail: poststelle@bmjv.bund.de
4. 2017/0127/D - SERV60
5. Likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos (Netzwerkdurchsetzungsgesetz, NetzDG)
6. —
7. —
8. Ar projektu ir paredzēts ieviest sociālo tīklu tiesiskās atbilstības noteikumus, lai sociālie tīkli veiktu ātrāku un visaptverošāku to sūdzību apstrādi, kas saistītas ar naida motivētiem noziegumiem un citu krimināla rakstura saturu.
Turklāt ar jēdziena „sociālais tīkls” juridisko definīciju tiks nodrošināts, ka ziņošanas pienākums attieksies tikai uz tādu lielu sociālo tīklu operatoriem, kuri var ietekmēt viedokli, nevis uz visiem pakalpojumu sniedzējiem Telemediju likuma (Telemediengesetz, TMG) izpratnē. Projekts neattiecas uz mediju platformām, kuru saturu sagatavojuši pašu žurnālisti un redaktori. Jēdziena „sociālais tīkls” definīcija ietver gan satura apmaiņu ar citiem lietotājiem slēgtā tīmekļa kopienā („gated community”), gan satura izplatīšanu sabiedrībā. Attiecībā uz mazākiem uzņēmumiem (jaunuzņēmumiem) ir paredzēta minimālā robežvērtība. Turklāt tiek precizēts, ka ir ietverts tikai tāds pretlikumīgs saturs, uz ko attiecas objektīvi konstatēts to krimināltiesību normu pārkāpums, kuras izmanto cīņā pret naida motivētiem noziegumiem vai citu krimināla rakstura saturu saskaņā ar likumprojekta 1. panta 3. punktu.
Likumā ir noteikts, ka sociālo tīklu pienākums ir reizi ceturksnī ziņot par to sūdzību izskatīšanu, kas saistītas ar saturu, par kuru piemērojama kriminālatbildība. Ziņojumā ir gan jāietver statistikas dati par sūdzību apjomu un tīklu izmantoto lēmumu pieņemšanas praksi, gan jāsniedz informācija par sūdzību izskatīšanas darba grupām, kas nozīmētas sūdzību apstrādei. Ziņojums tiks publicēts un būs viegli atrodams elektroniskajā federālajā vēstnesī un sociālā tīkla mājaslapā.
Projektā ir noteikti efektīvas sūdzību pārvaldības tiesiskie standarti, ar kuriem nodrošina, ka sociālajiem tīkliem 24 stundu laikā pēc lietotāja sūdzības saņemšanas parasti ir jāizdzēš saturs, par ko nepārprotami ir piemērojama kriminālatbildība un uz ko attiecas objektīvi konstatēts 1. panta 3. punktā minēto krimināltiesību normu pārkāpums. Ir pieprasīts izmantot efektīvas un pārskatāmas procedūras tūlītējai pretlikumīga satura dzēšanai, kā arī lietotājiem draudzīgus sūdzību nosūtīšanas mehānismus. Šā atbilstības pienākuma pamatā ir pakalpojumu sniedzēju atbildības noteikumi, kas noteikti TMG 10. pantā. Uzzinot par pretlikumīgu saturu, kas saglabāts lietotāja vajadzībām, minēto pakalpojumu sniedzēju pienākums ir nekavējoties šo saturu dzēst vai liegt tam pieeju. Ar šajā projektā minētajiem atbilstības pienākumiem tiek noteikts un konkretizēts minētais pakalpojumu sniedzēja pienākums.
Apzināta vai netīša ziņošanas pienākuma neievērošana, pārkāpums attiecībā uz pienākumu veikt efektīvu sūdzību pārvaldību, kā arī pārkāpums attiecībā uz pienākumu nosaukt dokumentu iesniegšanai pilnvarotu personu iekšzemē un dokumentu saņemšanai pilnvarotu personu iekšzemē informācijas apmaiņai ar tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar projektu ir administratīvs pārkāpums, par kuru var piemērot naudas sodu līdz 5 miljonu euro apmērā. Saskaņā ar Likuma par administratīvajiem pārkāpumiem (Gesetz über Ordnungswidrigkeiten, OWiG) 17. panta 4. punktu naudas sodam ir jāpārsniedz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rezultātā gūto ekonomisko priekšrocību apmērs.
Līdzās piemērojamajam OWiG 130. pantam ir iespējama arī sociālā tīkla uzņēmuma īpašnieka kriminālvajāšana, ja pārkāpuma izdarīšanu attiecībā uz pienākumu veikt efektīvu sūdzību pārvaldību, ziņošanas pienākumu vai pienākumu nosaukt dokumentu iesniegšanai pilnvarotu personu iekšzemē un dokumentu saņemšanai pilnvarotu personu iekšzemē, izmantojot attiecīgu uzraudzību, būtu bijis iespējams novērst vai būtiski apgrūtināt.
Saskaņā ar OWiG 30. panta noteikumiem naudas sodu var piemērot arī juridiskām personām un personu apvienībām. Šādā gadījumā maksimālais naudas soda apmērs saskaņā ar šo projektu tiek palielināts līdz 50 miljoniem euro (OWiG 30. panta 2. punkta 3. teikums).
Saskaņā ar OWiG 36. pantu par atbildīgo administratīvo iestādi ar šo projektu nosaka Federālo tieslietu aģentūru, kurai izmeklēšanas ietvaros ir jāpārbauda arī šajā projektā minētie administratīvo pārkāpumu lietas apstākļi attiecībā uz to, vai tās rīcībā esošais saturs ir krimināla rakstura saturs 1. panta 3. punkta izpratnē.
9. Šobrīd internetā un jo īpaši sociālajos tīklos ir manāmas lielas izmaiņas sabiedrības nostājā. Internetā pastāvošā debašu kultūra bieži ir agresīva, aizvainojoša un nereti — naidpilna. Naida motivētu noziegumu un rasistiskas kūdīšanas nolūkā ikvienu var nomelnot tā uzskatu, ādas krāsas vai izcelsmes, reliģijas, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Naida motivēti noziegumi un cits krimināla rakstura saturs, ko nevar efektīvi izskaust un izsekot, rada nopietnu risku mierīgai līdzāspastāvēšanai brīvā, atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā.
Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanu kampaņās gūto pieredzi, arī Vācijas Federatīvajā Republikā augstu prioritāti ir ieguvusi cīņa pret krimināla rakstura viltus ziņām („Fake News”) sociālajos tīklos.
Tādēļ bija nepieciešama tiesībaizsardzības uzlabošana sociālajos tīklos, lai nekavējoties dzēstu objektīvi konstatētu krimināla rakstura saturu, kas saistīts, piemēram, ar rasu naida kurināšanu, apvainošanu, apmelošanu vai sabiedrības miera traucēšanu un kas simulē noziedzīgus nodarījumus.
Naida motivētu noziegumu un cita krimināla rakstura satura izplatības pieaugošā apjoma dēļ (jo īpaši sociālajos tīklos) Federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija jau 2015. gadā ierosināja izveidot tīklu operatoru un pilsoniskās sabiedrības darba grupu („Task Force”). Darba grupā pārstāvētie uzņēmumi piekrita to lapās uzlabot ar naida motivētiem noziegumiem saistīto izteikumu un cita krimināla rakstura satura izskatīšanas procesu. Uzņēmumi apņēmās ieviest lietotājiem draudzīgus mehānismus ziņošanai par kritiskiem ierakstiem, kā arī ar kvalificētu valodnieku un juristu grupu palīdzību 24 stundu laikā pārbaudīt un dzēst lielāko daļu paziņoto ierakstu, ja tie ir pretlikumīgi. Pārbaudes kritērijs ir Vācijas tiesību akti.
Uzņēmumu apņemšanās rezultātā ir gūti pirmie uzlabojumi. Tomēr ar tiem vēl nepietiek. Vēl arvien tiek dzēsts pārāk maz krimināla rakstura satura. 2017. gada janvārī un februārī tīmekļa vietnē jugendschutz.net veiktos novērojumos attiecībā uz satura dzēšanas praksi sociālajos tīklos tika atklāts, ka parastu lietotāju sūdzības par krimināla rakstura saturu joprojām netiek nekavējoties un pietiekami apstrādātas. Krimināla rakstura saturs YouTube tika dzēsts vidēji 90 % gadījumu. Turpretim Facebook tika dzēsti tikai 39 % gadījumu, bet Twitter — tikai 1 %.
Arī sociālo tīklu pārskatāmība ir nepietiekama. Sociālajos tīklos publicētā informācija par to platformās ievietota pretlikumīga satura dzēšanu un bloķēšanu nav pietiekami pārliecinoša. Saņemtās sūdzības netiek iedalītas kategorijās, turklāt uzņēmumi nesagatavo datus par to, cik procentos gadījumu sūdzību rezultātā notiek dzēšana vai bloķēšana.
Sociālo tīklu piedāvātāji ir atbildīgi par sabiedrības debašu kultūru, kas tiem jānodrošina. Ņemot vērā faktu, ka sociālo tīklu līdzšinējie instrumenti un saskaņotās apņemšanās nav pietiekami ietekmīgas un pastāv būtiskas problēmas, īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, bija nepieciešams ieviest sociālo tīklu atbilstības noteikumus, kuru neievērošanas gadījumā paredzēts naudas sods, lai efektīvi un bez vilcināšanās varētu cīnīties pret naida motivētiem noziegumiem un citu krimināla rakstura saturu internetā.
10. Pamatdokumenta nav
11. NĒ
12. —
13. NĒ
14. NĒ
15. Saistībā ar projektu sociālajiem tīkliem radīsies īstenošanas izdevumi, kuru apmērs kopumā būs vismaz 28 miljoni euro gadā. Projekta rezultātā valstij radīsies īstenošanas izdevumi vismaz četru miljonu euro apmērā gadā, kā arī vienreizējas izmaksas vismaz EUR 350 000 apmērā. Tiek lēsts, ka federālajām zemēm kopumā nepieciešamie īstenošanas izdevumi būs vismaz EUR 200 000 gadā.
16. TBT aspekts
NĒ — projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību.
SPS aspekts
NĒ — projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību.
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
Fakss: +32 229 98043
e-pasts: grow-dir83-189-central@ec.europa.eu
