Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 3123
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0595/DK
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20263123.LV
1. Paziņojuma ziņojums: MSG 001 IND 2026 0595 DK LV 03-11-2026 DK NOTIF
2. Valsts: Denmark
3A. Atbildīgais departaments: Erhvervsstyrelsen
Langelinie Allé 17
2100 København Ø
Danmark
+45 35 29 10 00
notifikationer@erst.dk
3B. Izcelsmes departaments: Digitaliseringsstyrelsen
Landgreven 4
1301 København K
+45 33 92 52 00
digst@digst.dk
4. Produkti/pakalpojumi 2026/0595/DK - SERV60 - Interneta pakalpojumi
5. Priekšmets. Priekšlikuma projekts par vecuma ierobežojumu bērnu un jauniešu piekļuvei noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem
6. Informācija par produktu/pakalpojumu: digitālie pakalpojumi, uz kuriem attiecas Regulas 2022/1925 2. panta 7) vai 8) punkts un Regulas 2022/2065 33. pants, kā arī pakalpojumi, kuriem piekļūst, izveidojot lietotāja profilu ar pieteikumvārdu. Neietver: profesionālās attīstības pakalpojumus.
7. Paziņojums saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem:
8. Kopsavilkums. Tiesību akta priekšlikumā ir ierosināts Dānijā ieviest vecuma ierobežojumu attiecībā uz bērnu un jauniešu piekļuvi konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem, citastarp sociālajiem medijiem. Tāpēc saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 15 gadiem, tiks liegta piekļuve digitālajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums.
Tas, ka bērniem un jauniešiem vairs nav atļauts piekļūt noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem, nozīmēs, ka viņiem nav atļauts izveidot vai uzturēt tādu lietotāja profilu ar pieteikumvārdu saistībā ar šiem pakalpojumiem, kas ļautu viņiem izmantot funkcijas un piekļūt saturam, kurš pieejams lietotājiem, kam ir lietotāja profils un pieteikumvārds saistībā ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums. Tas nozīmēs arī to, ka bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 15 gadiem un kam tiesību akta priekšlikuma spēkā stāšanās laikā jau ir lietotāja profils, vairs nebūs atļauts tam piekļūt.
Tiesību akta priekšlikuma darbības joma attiecas tikai uz digitālajiem pakalpojumiem, kas var radīt risku bērniem un jauniešiem, piemēram, atkarību izraisoša dizaina vai nelikumīga vai kaitīga satura dēļ, un kas var izraisīt sabiedrības riskus, kuru apmērs un ietekme atšķiras no mazāku pakalpojumu radītajiem riskiem. Definīcijas pamatā ir šādi trīs kumulatīvi kritēriji: 1) pakalpojums ir vai nu “tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums”, vai “video koplietošanas platformas pakalpojums” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/1925 2. panta 7) vai 8) punktā noteiktajā nozīmē; 2) Eiropas Komisija ir atzinusi šo pakalpojumu par ļoti lielu tiešsaistes platformu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 33. pantā noteiktajā nozīmē; 3) lai piekļūtu pakalpojumam, ir jāizveido lietotāja profils ar pieteikumvārdu. Tiesību akta priekšlikumā paredzētais aizliegums attieksies tikai uz tiem digitālajiem pakalpojumiem, kas atbilst visiem trim kritērijiem.
Tiesību akta priekšlikums neattiecas uz digitālajiem pakalpojumiem, kas paredzēti vienīgi vai galvenokārt tam, lai ļautu lietotājiem piedalīties profesionālajā tīklošanā vai profesionālajā pilnveidē.
Saskaņā ar ierosināto shēmu bērni un jaunieši būtu puses, uz kurām attiecas tiesību aktos noteiktie pienākumi. Tomēr priekšlikuma projektā nav ietverti izpildes panākšanas vai sankciju piemērošanas noteikumi. Ne bērni, ne jaunieši, ne viņu vecāki netiks sodīti ar naudas sodu vai līdzīgu sodu par šajā tiesību akta priekšlikumā ierosinātā vecuma ierobežojuma pārkāpšanu. Tā vietā ierosinātā shēma būtu paredzēta tam, lai regulētu uzvedību un noteiktu standartus attiecībā uz to, kad nākotnē sabiedrībā tiks uzskatīts par pieņemamu ļaut bērniem un jauniešiem piekļūt noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem.
Paredzams, ka šim tiesību akta priekšlikumam būs sekundāra ietekme, proti, ka to digitālo pakalpojumu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, būs jāievieš efektīvi vecuma verifikācijas pasākumi, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 28. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts – DPA), un Komisijas vadlīnijām uz DPA 28. panta 4. punkta pamata par pasākumiem, ar kuriem nodrošina nepilngadīgo augsta līmeņa privātumu un drošību tiešsaistē (C/2025/5519).
Uzraudzību par to, vai digitālie pakalpojumi atbilst DPA noteiktajiem noteikumiem, veic dalībvalsts, kurā minētais pakalpojums ir reģistrēts vai kurā tam ir iecelts juridiskais pārstāvis, vai arī Eiropas Komisija. Pildot digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas Dānijā, Digitālās pārvaldes aģentūra vajadzības gadījumā sadarbosies ar Eiropas Komisiju vai uzraudzības iestādi tajā valstī, kurā pakalpojums ir reģistrēts vai kurā tam ir iecelts juridiskais pārstāvis, citastarp sniedzot informāciju par iespējamiem DPA pārkāpumiem.
9. Īss paziņojums par pamatojumu. Tiesību akta priekšlikumā izvirzītais leģitīmais sabiedrības interešu mērķis ir nodrošināt labāku bērnu un jauniešu aizsardzību digitālajā vidē. 2025. gada 7. novembrī toreizējā valdība (Sociāldemokrāti, Liberālā partija un Mērenie) panāca politisku vienošanos ar Konservatīvo Tautas partiju un Sociāli liberālo partiju par bērnu aizsardzību digitālajā vidē. Minētā vienošanās tika nostiprināta pašreizējās valdības 2026. gada 2. jūnija politiskajā programmā, un 2026. gada septembrī to atkārtoti apstiprināja valdošās partijas (Sociāldemokrāti, Sociālistiskā Tautas partija, Mērenie un Sociāli liberālā partija), kā arī Konservatīvā Tautas partija un Liberālā partija. Ar šo tiesību akta priekšlikumu tiek īstenota atkārtoti apstiprinātā politiskā vienošanās. Mērķis, nosakot valsts līmeņa vecuma ierobežojumu 15 gadu vecumā, ir sniegt skaidru signālu, ka noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem nevajadzētu būt daļai no bērnības.
Tādējādi šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir atlikt bērnu pirmo saskarsmi ar noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem, vienlaikus aizsargājot bērnus un jauniešus digitālajā vidē no potenciāli kaitīgiem digitālajiem pakalpojumiem. Daži digitālie pakalpojumi ir saistīti ar dokumentētiem riskiem, citastarp atkarību izraisošiem un manipulatīviem dizainparaugiem, digitālo vardarbību un pakļaušanu komerciālam, kaitīgam un nelikumīgam saturam.
Tiesību akta priekšlikumā ir ievēroti galvenie un visaptverošie principi un tiesības, kas izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijā par bērna tiesībām, citastarp tās 3. pantā, kurā noteikts, ka primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm; 16. pantā, kurā noteikts, ka nav pieļaujams, ka patvaļīgi vai nelikumīgi tiek pārkāpta bērnu privātās dzīves neaizskaramība; un 34. un 36. pantā, kas attiecas uz bērnu aizsardzību pret visām ekspluatācijas formām, kuras kaut kādā ziņā kaitē bērnam.
Tiesību akta priekšlikuma pamatojums ir tas, ka daži digitālie pakalpojumi rada dokumentētus riskus, kas var nostādīt bērnus un jauniešus īpaši neaizsargātā situācijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka aizliegums bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 15 gadiem, piekļūt konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem ir nepieciešams pasākums, lai aizsargātu bērnus un jauniešus Dānijā, ievērojot bērnu intereses.
9.a Pasākuma piemērotība paredzētā mērķa sasniegšanai. Dānijā bērniem viedtālruņus sāk dot arvien agrākā vecumā. Lielākā daļa bērnu izveido sociālo mediju profilu pirms 13 gadu vecuma sasniegšanas. Dānijas Sociālo zinātņu pētniecības centra (VIVE) ziņojums “Børns første skærme” (“Bērnu pirmie ekrāni”), kas tika sagatavots pēc organizācijas “Save the Children” pasūtījuma un publicēts 2026. gada 24. februārī, liecina, ka vidējais vecums, kad bērnam tiek dota pirmā personīgā ierīce (planšetdators), ir 5,2 gadi, viedtālrunis – 8,1 gads, bet dators – 8,2 gadi. Saskaņā ar ziņojumu “Børns liv med sociale medier” (“Bērnu dzīve sociālajos medijos”), ko sagatavojusi organizācija “Børns Vilkår” un kas publicēts 2024. gada 16. maijā, 94 % 12 gadus vecu bērnu ir profils sociālajos medijos. Saskaņā ar aptauju, ko 2025. gada februārī publicēja Dānijas Konkurences un patērētāju aizsardzības iestāde, bērni un jaunieši vecumā no 8 līdz 25 gadiem ik dienu vidēji 2 stundas un 40 minūtes pavada, izmantojot digitālos pakalpojumus. Cits pētījums, ko 2025. gada februārī publicēja Bērnu un jauniešu mediju padome un Sociālo mediju, tehnoloģiju un demokrātijas centrs, arī liecina, ka 89 % jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem pavada laiku lietotnē “Snapchat”, 77 % – “YouTube”, 76 % – “Instagram”, 74 % – “TikTok” un 49 % – “Facebook”.
Tādējādi digitālie pakalpojumi šodien ieņem nozīmīgu lomu bērnu un jauniešu dzīvē, un tas notiek tādā dzīves posmā, kad viņi vēl nav pilnībā attīstījuši spēju tikt galā ar spiedienu, sociālo dinamiku un komerciālo saturu, ar ko viņi sastopas tiešsaistē. Sociālajos medijos pašlaik tiek izmantotas tādas funkcijas un dizaina elementi kā “mainīgu rezultātu” un paziņojumu modeļi, kas rada atkarību un pastāvīgi notur bērnus un jauniešus tiešsaistē. Daudziem bērniem un jauniešiem ir grūti “atslēgties”, jo tas bieži vien nozīmē aiziet no kopienas. Turklāt daudzi bērni un jaunieši saskaras ar kaitīgu, ekstrēmu vai naidu kurinošu saturu, pat ja viņi šādu saturu nemeklē. Algoritmi izceļ saturu, kas izraisa spēcīgas emocijas, un neatšķir, kas ir informatīvs un kas ir kaitīgs. Tas padara digitālo vidi neparedzamu un dažos gadījumos bērniem un jauniešiem bīstamu.
Bērnu, jauniešu, vecāku vidū un Dānijas sabiedrībā kopumā ir sākusies kustība. Vairāk nekā puse Dānijas jauniešu uzskata, ka viņi pārāk daudz laika velta digitālajiem pakalpojumiem. Vecāki vēlas iegūt vairāk zināšanu, taču viņiem ir grūti atrast padomus un norādījumus, kas palīdzētu izveidot pamatprincipus un risināt dilemmas saistībā ar viņu bērnu digitālo dzīvi. Viens no risinājumiem, kā nodrošināt bērnu un jauniešu labāku aizsardzību digitālajā vidē nākotnē, būs ieviest vecuma ierobežojumu bērnu un jauniešu piekļuvei tiem digitālajiem pakalpojumiem, kas viņiem rada vislielāko risku.
9.b Nepieciešamība. Mūsdienās bērniem un jauniešiem dažādos digitālajos pakalpojumos bieži vien ir neierobežota piekļuve saturam, kas nav piemērots viņu vecumam, lai gan šis saturs ne vienmēr ir paredzēts tieši bērniem un jauniešiem, pat ja lielākā daļa digitālo pakalpojumu sniedzēju savos lietošanas noteikumos formāli ir noteikuši vecuma ierobežojumu 13 gadi. Saskaņā ar organizācijas “Børns Vilkår“ 2024. gada 16. maijā publicētā ziņojuma 9.a punktu 94 % bērnu vecumā, sākot no 12 gadiem, ir profils sociālajos medijos. Ierosinātā shēma nozīmētu, ka bērni un jaunieši, kas nav sasnieguši 15 gadu vecumu, vairs nevarētu likumīgi piekļūt digitālajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis tiesību akta priekšlikums.
Darbības jomas definīcijas mērķis ir aizliegt bērniem un jauniešiem piekļūt digitāliem pakalpojumiem, kas viņiem var radīt risku, piemēram, atkarību izraisoša dizaina vai nelikumīga vai kaitīga satura veidā, un kas var izraisīt sabiedrības riskus, kuri darbības jomas un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku pakalpojumu radītajiem riskiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts darbības jomu noteikt, pamatojoties uz trim kumulatīviem kritērijiem. Tiesību akta priekšlikumā paredzētais aizliegums attieksies tikai uz tiem digitālajiem pakalpojumiem, kas atbilst visiem trim kritērijiem. Minētie trīs kritēriji ir šādi: 1) pakalpojums ir vai nu “tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums”, vai “video koplietošanas platformas pakalpojums” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/1925 2. panta 7) vai 8) punktā noteiktajā nozīmē; 2) Eiropas Komisija ir atzinusi šo pakalpojumu par ļoti lielu tiešsaistes platformu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 33. pantā noteiktajā nozīmē; 3) lai piekļūtu pakalpojumam, ir jāizveido lietotāja profils ar pieteikumvārdu.
Dažiem digitālajiem pakalpojumiem var pilnībā vai daļēji piekļūt bez pieteikumvārda. Saskaņā ar ierosināto shēmu bērniem un jauniešiem būs aizliegts piekļūt tai digitālā pakalpojuma daļai, kurā nepieciešams izveidot lietotāja profilu ar pieteikumvārdu. Savukārt aizliegums neattieksies uz to digitālā pakalpojuma daļu, kurai var piekļūt, iepriekš neizveidojot lietotāja profilu ar pieteikumvārdu.
Digitālie pakalpojumi, kas paredzēti tikai vai galvenokārt tam, lai lietotāji varētu piedalīties profesionālā tīklošanā vai profesionālajā attīstībā, ir izslēgti no šā tiesību akta priekšlikuma darbības jomas.
9.c Nesamērīgs slogs attiecībā pret izvirzīto mērķi. Saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu bērniem un jauniešiem, kas jaunāki par 15 gadiem, tiks liegta piekļuve konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem. Tādējādi tieši bērns vai jaunietis būs persona, uz kuru attieksies ierosinātajā tiesību aktā noteiktais pienākums. Tas nozīmē, ka bērns vai jaunietis pats būs atbildīgs par to, ka šis aizliegums tiek ievērots praksē, lai bērns vai jaunietis nevarētu piekļūt digitālajiem pakalpojumiem, kas ietilpst ierosinātā tiesību akta darbības jomā. Saistībā ar ierosināto shēmu netiks piemēroti kriminālsodi. Ja bērns vai jaunietis neievēros ierosinātā tiesību akta noteikumus, ne bērns, ne jaunietis, ne, piemēram, viņu vecāki netiks sodīti. Tā vietā ierosinātās shēmas mērķis ir nodrošināt, ka noteikumi tiek uzskatīti par uzvedības pasākumiem, un noteikt standartus attiecībā uz to, kad nākotnē tiks uzskatīts, ka sabiedrībā ir ierasts ļaut bērniem un jauniešiem piekļūt konkrētiem digitālajiem pakalpojumiem.
Paredzams, ka šā tiesību akta priekšlikuma sekundārā ietekme būs tāda, ka, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2065 28. pantā noteikto, to digitālo pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, būs jāievēro valsts vecuma ierobežojums 15 gadi, kas izriet no šā tiesību akta priekšlikuma, ieviešot vecuma verifikācijas pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim vecuma ierobežojumam.
Eiropas Komisija 2026. gada 17. septembrī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES interneta digitālo telpu atbildīgu un uzticamu uzturēšanu (“EU KIDS ACT”), kura mērķis ir aizsargāt nepilngadīgos no digitālajiem pakalpojumiem un MI sistēmām, kas rada risku, uzturēt digitālo vienoto tirgu, kā arī saskaņotu tiesisko regulējumu un izpildes struktūru nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē.
Minētajā priekšlikumā ir atzīti riski, ar kuriem saskaras nepilngadīgie saistībā ar konkrētiem tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem un video koplietošanas platformām, un tāpēc citastarp tiek ierobežota bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem, autonomā piekļuve nolūkā izveidot kontu šajos konkrētajos pakalpojumos un sistēmās.
Tāpēc priekšlikumā par “EU KIDS ACT” ir ietverti saskaņoti noteikumi jomā, kas tiek reglamentēta ar šo paziņoto tiesību akta priekšlikumu. Ja priekšlikums par “EU KIDS ACT” tiks pieņemts, tas, iespējams, nozīmēs, ka ar šo tiesību akta priekšlikumu ierosinātie noteikumi būs pilnībā vai daļēji jāatceļ. Tomēr ietekme uz šo tiesību akta priekšlikumu ir atkarīga no sarunām starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu par minētās regulas priekšlikumu un līdz ar to arī no galu galā pieņemtās regulas satura.
10. Atsauces uz pamatdokumentu: pamatdokumenta nav.
11. Ārkārtas procedūras ierosināšana: Nē
12. Norādīt steidzamības pamatojumu:
13. Konfidencialitātes pieprasījums: Nē
14. Vai tas ir fiskāls pasākums? Nē
15. Vai ir veikts ietekmes novērtējums? Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu