Ziņa 901
Komisijas ziņojums - TRIS/(2025) 1518
Informācijas nodrošināšanas procedūra ES un EFTA
Notifikācija: 2025/9011/NO
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20251518.LV
1. MSG 901 IND 2025 9011 NO LV 11-06-2025 NO NOTIF
2. Norway
3A. The Royal Norwegian Ministry of Trade and Industry
3B. Norwegian Maritime Authority
4. 2025/9011/NO - T20T - Jūras un upju pārvadājumi un kuģošana pa iekšzemes ūdensceļiem
5. Noteikumu projekts par kuģu korpusu bioloģiskās apaugšanas pārvaldību
6. Noteikumi attiecas uz Norvēģijas kuģiem un pārvietojamām iekārtām. Ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, noteikumi attiecas arī uz ārvalstu kuģiem un pārvietojamām iekārtām, kas atrodas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos, tostarp pie Svalbāras.
7.
8. Ierosinātajiem noteikumiem ir plaša darbības joma, un tie attiecas uz korpusu apaugšanas pārvaldību gan Norvēģijas, gan ārvalstu kuģiem un pārvietojamām atkrastes vienībām, kas atrodas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos, tostarp pie Svalbāras un Jana Majena salas. Uz kuģiem, kas tiek ekspluatēti tikai iekšzemes ūdensceļos un neiziet ārpus ekonomiskās zonas, neattiecas visas šo noteikumu prasības.
Galvenais noteikums paredz, ka to kuģu un pārvietojamo atkrastes vienību korpusiem, kas ierodas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos no vietām ārpus Norvēģijas ekonomiskās zonas, nedrīkst būt makroapauguma. Tā pati prasība attiecas uz gadījumiem, kad tie atrodas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos. Priekšlikuma mērķis ir samazināt pieļaujamo apauguma līmeni, kad kuģi un pārvietojamās vienības ierodas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos. Prasība samazināt apaugumu pieļauj mikroapaugšanu pēc ierašanās un ekspluatācijas Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos.
Tādējādi ierosinātajos noteikumos ir noteikts ierobežojums attiecībā uz to, cik liels korpusa apaugums var būt, ienākot Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos. Ja korpusam pēc ierašanās ir makroapaugums, tas ir jānotīra. Noteikumi paredz, ka tīrīšana jāveic tikai tad, ja korpusam ir konstatēts makroapaugums. Ja tam ir tikai mikroapaugums, kuģis vai vienība var brīvi izvēlēties, kā ar to rīkoties. Šādos gadījumos noteikumu prasības nepiemēro.
Šā tiesību akta priekšlikuma pamatā ir SJO 2023. gada Vadlīnijas par kuģu bioloģiskās apaugšanas kontroli un pārvaldību nolūkā mazināt invazīvu ūdens organismu pārnesi.
9. Korpusu bioloģiskajai apaugšanai ir vairākas negatīvas sekas, un divas visbūtiskākās no tām ir saistītas ar vidi un ekonomiku. Korpusu bioloģiskā apaugšana ir nozīmīgs kaitīgo svešzemju sugu ievešanas ceļš, un daudzas svešzemju sugas Norvēģijas ūdeņos jau ir ieviesušās. Svešzemju sugu ievešana jaunā vidē ir atzīta par būtisku apdraudējumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Norvēģija veic attiecīgus pasākumus, lai ierobežotu jūras vides apdraudējumu kaitīgo ietekmi.
Ir grūti noteikt, kuras kaitīgās svešzemju sugas ir ievestas, un ir gandrīz neiespējami kontrolēt tādu sugu ievešanu, kurām ir liels kaitējuma potenciāls, nekontrolējot arī nekaitīgās sugas, kas tiek ievestas kopā ar tām. Turklāt bieži vien ir grūti paredzēt apmēru, kādā svešzemju sugas ietekmēs mūsu vidi. Tas nozīmē, ka attiecībā uz šo problēmu ir svarīgi ievērot piesardzīgu pieeju.
Mums ir arī tikai ierobežotas zināšanas par to, cik efektīvi dažādas metodes, kā notīrīt korpusu ūdenī, novērš kaitīgo svešzemju sugu izplatīšanos. Šobrīd nav pieņemtu starptautiski standartizētu metožu, ko izmantot bioloģiski apaugušu korpusu tīrīšanā. Tādēļ ir sarežģīti noteikt absolūtas prasības par to, kā korpusi būtu jātīra, lai pēc iespējas labāk aizsargātu vidi.
Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar apauguma regulēšanu, ir skaidrs, ka ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, lai risinātu jautājumu par kuģu un pārvietojamo atkrastes vienību korpusu apaugšanu. Pašlaik mums nav noteikumu, kas īpaši vērsti uz to, lai novērstu svešzemju sugu izplatīšanos no starptautiskajiem ūdeņiem. Tādēļ Norvēģijai ir vajadzīgs konkrēts tiesiskais regulējums, kas var palīdzēt novērst svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanos Norvēģijā ar kuģu korpusu starpniecību.
NMA ir izvērtējusi to, vai šis TNP nav pretrunā attiecīgajiem Kopienas noteikumiem, un pretrunas nav atrastas. Saskaņā ar EEZ līguma 11. un 13. pantu, NMA uzskata, ka šie noteikumi ir samērīgi un nodrošina vēlamo vides aizsardzības līmeni ar vismazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: pamatdokumenta nav.
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
