Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2024) 3454
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2024/0707/NL
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20243454.LV
1. MSG 001 IND 2024 0707 NL LV 19-12-2024 NL NOTIF
2. Netherlands
3A. Ministerie van Financiën, Douane Groningen, CDIU.
3B. Wijziging van de Wet milieubeheer in verband met de invoering van een jaarverplichting circulaire polymeren, circulaire polymeereenheden en een register circulaire polymeereenheden (wetswijziging voor een Circulaireplasticnorm).
4. 2024/0707/NL - S50E - Videi draudzīgi pasākumi
5. Vides pārvaldības likuma grozījums saistībā ar ikgadēja pienākuma ieviešanu attiecībā uz apritīgiem polimēriem, apritīgu polimēru vienībām un apritīgu polimēru vienību reģistru (juridisks grozījums attiecībā uz apritīgas plastmasas standartu).
6. Apritīgas plastmasas standarts attieksies uz Nīderlandes uzņēmumiem, kas polimērus pārstrādā detaļās vai galaproduktos (polimēru pārstrādātājiem).
7.
8. Infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrija sadarbībā ar Klimata un zaļās izaugsmes ministriju strādā pie tiesību akta priekšlikuma par apritīgas plastmasas standartu. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka visiem Nīderlandē reģistrētajiem polimēru pārstrādātājiem no 2027. gada 1. janvāra minimālais fosilo polimēru procentuālais daudzums ir jāaizstāj ar reciklētiem vai biobāzētiem polimēriem. Lai gan tiesību aktam ir plašs pamats, proti, polimēri neatkarīgi no tā, kuros izstrādājumos tie tiek izmantoti, pienākums sākotnēji tiks attiecināts uz polimēriem, kas tiek izmantoti plastmasas detaļās un galaproduktos. Apritīgas plastmasas standartam ir divējāds mērķis, proti: veicināt apritīgumu un samazināt CO2 emisijas, lai palīdzētu sasniegt Klimata aktā noteiktos nacionālos klimata mērķus.
Apritīgu polimēru, piemēram, reciklētu polimēru un biobāzētu polimēru, apstrādes apjoms katram lietojumam ir atšķirīgs. Tāpēc atšķiras arī apritīgo polimēru īpatsvars, ko atsevišķi polimēru procesori var piemērot. Tāpēc, lai sasniegtu apritīgas plastmasas vidējo minimālo īpatsvaru gadā Nīderlandē, ar šo likumprojektu reglamentē arī tirdzniecības sistēmu, ar kuru tirgum kopumā ir jāsasniedz apritīgas plastmasas vidējais minimālais īpatsvars. Apritīgu polimēru apstrādei polimēru pārstrādātāji saņem administratīvas, tirgojamas apritīgas polimēru vienības (CPE). Polimēru pārstrādātāji var pārdot šīs CPE citiem polimēru pārstrādātājiem, lai, piemēram, polimēru pārstrādātāji, kas pārstrādā vairāk par likumā noteikto minimālo apritīgo polimēru daudzumu, varētu pārdot CPE polimēru pārstrādātājiem, kas pārstrādā mazāk par obligāto minimālo apritīgo polimēru īpatsvaru.
Likumprojekts nodrošina pamatu prasību noteikšanai attiecībā uz apritīgo polimēru CPE iegūšanu, izmantojot AMP. Ir noteiktas ilgtspējas prasības attiecībā uz apritīgu polimēru izcelsmi, kā arī shēmas pārvaldības un ķēdes pārvaldības prasības. Prasības ir īsumā izskaidrotas turpmāk. Atbilstība prasībām ir jāpierāda ar sertifikātu no mūsu ministra atzītas sertifikācijas shēmas. Tiks izveidota komiteja, kas konsultēs mūsu ministru par sertifikācijas shēmu atzīšanu. Noteikumi par sertifikācijas shēmu atzīšanu tiks iekļauti vispārējā administratīvajā kārtībā. Sertifikācijas sistēmas izvēle atbilst prasībām turpmākajiem Eiropas Savienības noteikumiem.
Standarts nav tiešs šķērslis preču un pakalpojumu brīvai apritei. Polimēru izcelsmei šajā standartā nav nozīmes; svarīgas ir tikai ilgtspējas prasības. Galu galā šis standarts nenosaka ierobežojumus polimēru vai plastmasas izstrādājumu importam vai eksportam. Tādējādi pastāv savstarpēja atzīšana: ja pārstrādāti, ilgtspējīgi bioizejmateriāli un plastmasas daļas vai gatavie ražojumi ir likumīgi ražoti un laisti tirgū citā dalībvalstī, Nīderlandei tie ir jāatļauj un tā tos atļaus savā teritorijā.
Vides pārvaldības likuma 9.11.1.–9.11.6. pantā var būt ietverti tehniskie noteikumi. Tehnisko prasību īss kopsavilkums ir šāds:
- ilgtspējas prasības: attiecībā uz reciklētu materiālu — tas ir iegūts tikai no plastmasas atkritumiem (pēcpatēriņa reciklēts materiāls) un nav iegūts ražošanas procesā (pirmspatēriņa reciklēts materiāls). Attiecībā uz bioizejvielām prasības ir saistītas ar nelabvēlīgas ietekmes uz vidi novēršanu (atsaucoties uz Bioizejvielu ilgtspējas satvaru);
- shēmas pārvaldības un ķēdes pārvaldības prasības: lai nodrošinātu sertifikātu uzticamību, tiks noteiktas prasības shēmas pārvaldībai (attiecībā uz shēmas darbību un sertifikācijas struktūrām, revidentiem un uzņēmējiem, kas strādā shēmā vai izmanto to) un ķēdes pārvaldībai (attiecībā uz noteikumu, procedūru un dokumentu kopumu, ar ko ir izveidota saikne starp materiāla avotu un ķēdes punktu, kurā tiek apgalvots par materiālu). nosaka, kuri izcelsmes ķēdes modeļi ir atļauti).
9. Apritīgas plastmasas standarts ir valsts tiesību akts, kas paredzēts, lai sasniegtu aprites politikas mērķus un juridiski noteiktos klimata mērķus. Tas ir neatliekams iemesls, kas saistīts ar svarīgām sabiedrības interesēm: vides aizsardzību. Vidēji 2,5 kg CO2 emisiju uz kg saražotās plastmasas var samazināt, aizstājot polimērus, kas izgatavoti no neapstrādātām fosilajām izejvielām, ar polimēriem, kas izgatavoti no pārstrādātām vai bioizejvielām. Izejvielu ieguves un ražošanas laikā tiek emitēts mazāk CO2. Mazāk plastmasas arī tiek sadedzināts.
Kopumā, jo augstāks standarts, jo lielāks būs ieguvums videi. Aptuveni 2,3 Mt polimēru Nīderlandē pārstrādā plastmasas daļās vai galaproduktos. Ir arī zināms, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtās (WIP) Nīderlandē katru gadu tiek sadedzināts vairāk nekā 0,7 Mton plastmasas. Tāpēc atkarībā no standarta līmeņa fosilā kurināmā aizstāšana ar apritīgiem polimēriem un atkritumu sadedzināšanas samazināšana nodrošinās ieguvumus videi. Mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas vidēji par 0,7 Mton.
Tehniskā prasība apstrādāt reciklēta materiāla vai biobāzētu polimēru minimālo procentuālo daudzumu ir piemērota, lai aizsargātu šīs sabiedrības intereses. Tas nodrošina salīdzinoši lielu noteiktību pārejai uz apritīgu plastmasas ķēdi. Prasība arī nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu šīs intereses, jo pēc noteiktā standarta sasniegšanas nav papildu stimula turpmākai ilgtspējai. Visbeidzot, prasība ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai, jo pats tirgus, izmantojot tirdzniecības sistēmu, nosaka, kur notiek ilgtspēja, un tas ir arī visrentablākais.
Iepriekš minētās tehniskās prasības (sk. 8. punktu) ir nepieciešamas, nediskriminējošas un samērīgas: nepieciešamas fosilās plastmasas lielā spiediena uz klimatu, vidi un izejvielu trūkuma dēļ, kā arī pārliecības, ko reciklēšanas nozare pieprasa vidējā termiņā; nediskriminējoši, jo ir iekļauti visi pārstrādātāji Nīderlandē un visiem pārstrādātājiem ir noteiktas vienādas prasības, bet tas neuzliek nekādus tirdzniecības šķēršļus pārstrādātājiem ES, jo imports un eksports netiek regulēts, un proporcionāls, jo standarts, lai gan virza uz produktu prasībām attiecībā uz reciklētiem materiāliem no ES (vairāk par to turpmāk), procentu izteiksmē būtiski neatšķirsies, un arī uzņēmumi varēs izmantot tirdzniecības sistēmu, lai panāktu atbilstību standartam.
Nav Eiropas tiesību aktu, kas būtu salīdzināmi ar apritīgas plastmasas standartu. Galu galā nav vispārēja Eiropas regulējuma par apritīgu izejvielu (polimēru) obligātu pārstrādi plastmasas ražošanā. Eiropas līmenī ir paziņotas konkrētiem ražojumiem piemērojamās prasības attiecībā uz reciklētiem materiāliem. Uz iepakojumu reciklēšanas prasības attieksies no 2030. gada. Eiropas prasības attiecībā uz reciklētiem materiāliem galu galā uzlabos reciklēto materiālu tirgu, stimulējot pieprasījumu pēc produktiem, kas izgatavoti no reciklētiem materiāliem, taču, izņemot iepakojumu, vēl nav skaidrs, uz kuriem produktiem nākotnē attieksies prasības par reciklētiem materiāliem. Tā kā uz polimēru procesoru attiecas apritīgas plastmasas standarts, standarts veicinās gan pieprasījumu pēc reciklēta materiāla, gan reciklētu materiālu saturošu produktu piedāvājumu. Turklāt apritīgas plastmasas standarts reglamentē ne tikai reciklēta materiāla, bet arī biobāzētu polimēru pārstrādi — Eiropas līmenī vēl nav paziņotas nekādas prasības.
Kā jau paskaidrots 8. punktā, tas nav arī tiešs šķērslis preču un pakalpojumu brīvai apritei. Standarts nosaka papildu prasības Nīderlandē reģistrētiem polimēru pārstrādātājiem. Tas ļauj tiem atšķirt sevi no pārstrādātājiem no citām valstīm, pamatojoties uz papildu prasībām attiecībā uz ilgtspējību. Tāpēc, paredzot paziņotos pārstrādes pienākumus Eiropas produktu regulējumā, standarts var arī veicināt to, ka Eiropas klienti ātrāk izvēlas Nīderlandes pārstrādātājus.
Nīderlandē standarta rezultātā relatīvi samazināsies pieprasījums pēc fosilajiem polimēriem. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc apritīgiem polimēriem Nīderlandē palielināsies. Tas var radīt konkurences priekšrocības dažiem uzņēmumiem Nīderlandē. Pārstrādātāji ar vismazāko izmaksu pieaugumu, pārejot no fosilajiem uz apritīgajiem polimēriem, varēs nopelnīt no tirdzniecības sistēmas, jo CPE tiem ir lētākie un tāpēc tos var pārdot par lielāku naudas summu.
Ir arī iespējams, ka plastmasas detaļu vai galaproduktu pircējiem ir mazāks pieprasījums pēc detaļām vai galaproduktiem no Nīderlandes, jo viņi var importēt šos produktus arī no valstīm, kurās nav noteikumu par pārstrādātā materiāla minimālās daļas pārstrādi. Sagaidāms, ka Nīderlandes pārstrādātāju vidējās izmaksas pieaugs par 2–13 %, tāpēc to ražotās detaļas vai galaprodukti arī kļūs dārgāki. Iespējamība, ka klienti Nīderlandē var pāriet uz detaļām un galaproduktiem no citām ES valstīm, samazinās, jo paredzams, ka tuvākajos gados produktu līmenī tiks ieviestas vairāk Eiropas ilgtspējas prasību. Tādēļ ir paredzams, ka pieprasījums pēc detaļām vai galaproduktiem ar lielāku apritīgo polimēru īpatsvaru palielināsies arī Nīderlandē.
Ja rodas iepriekš minētie netiešie šķēršļi brīvai apritei, tos var pamatot ar iepriekš minēto primāro vispārējo interešu apsvērumu: vides aizsardzību.
10. Pamatdokumentu numuri vai nosaukumi: pamatdokumentu nav
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
