Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2025) 2078
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2025/0423/ES
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20252078.LV
1. MSG 001 IND 2025 0423 ES LV 05-08-2025 ES NOTIF
2. Spain
3A. Subdirección General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones, y de Medio Ambiente
Dirección General de Coordinación del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias
Secretaría General para la Unión Europea
Secretaría de Estado para la Unión Europea
Ministerio de Asuntos Exteriores, Unión Europea y Cooperación
d83-189@maec.es
3B. Secretaría General Técnica-Secretariado del Gobierno
Ministerio de la Presidencia, Justicia y Relaciones con las Cortes
Complejo de la Moncloa
Avda. Puerta de Hierro, s/n, 28071, Madrid
4. 2025/0423/ES - SERV30 - Mediji
5. Projekts KONSTITUTĪVAJAM LIKUMAM, AR KURU REGLAMENTĒ TIESĪBAS UZ LABOŠANU
6. – SERV 30 – Mediji
– SERV 50 – Privātās dzīves aizsardzība
– SERV 60 – Ar internetu saistīti pakalpojumi (tiešsaistes platformas)
7.
8. Reglamentē tiesību uz labošanu īstenošanu, paredzot tiesības ikvienai personai, uz kuru attiecas sociālajos medijos vai tiešsaistes platformu lietotāju izplatītā informācija par faktiem, kurus šī persona uzskata par neprecīziem un kuru izpaušana, pēc tās domām, var tai kaitēt, labot šo informāciju, izklāstot savu viedokli par šiem faktiem un pieprasot publicēt labojumu tajā pašā mediju kanālā.
Nosaka minēto tiesību mērķi un saturu, personas, kas var izmantot šīs tiesības, un personas, kurām ir pienākums publicēt labojumus, labošanas pieprasīšanas procedūru un termiņu, labojumu saturu, nosacījumus, kuri jāievēro, publicējot labojumus, un tiesvedības kārtību attiecībā uz labojumu, ja labošanas pieprasījums netiek izpildīts.
Tiesību akta galvenais jaunais aspekts attiecas uz to, kā tiek reglamentēti labojumi, ja informāciju ir izplatījuši digitālie mediji un īpaši nozīmīgi lietotāji tiešsaistes platformās.
Pašlaik Konstitutīvā likuma Nr. 3/2018 85. panta 2. punktā ir reglamentētas tiesības uz labošanu internetā, nosakot, ka:
– par sociālajiem tīkliem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem atbildīgās personas pieņem attiecīgus protokolus, lai varētu īstenot tiesības uz labošanu attiecībā pret lietotājiem, kuri izplata saturu, kas pārkāpj tiesības uz cieņu, personas un ģimenes privātumu internetā un vārda un informācijas brīvību, saskaņā ar prasībām un procedūrām, kas noteiktas 1984. gada 26. marta Konstitutīvajā likumā Nr. 2/1984, ar ko reglamentē tiesības uz labošanu;
– ja digitālajiem medijiem ir jāreaģē uz tiem adresētu labošanas pieprasījumu, tie savos digitālajos arhīvos publicē paskaidrojošu paziņojumu, kurā norāda, ka sākotnējā ziņa neatbilst attiecīgās personas pašreizējai situācijai. Minēto paziņojumu izvieto redzamā vietā kopā ar sākotnējo informāciju.
Likuma jaunie aspekti ir šādi:
1) regulējums par tādas informācijas labošanu, ko īpaši nozīmīgi lietotāji publicē tiešsaistes platformās. Īpaši nozīmīgs lietotājs ir tiešsaistes platformas lietotājs, kuram informācijas izplatīšanas brīdī ir sekotāju skaits, kas ir vienāds vai lielāks par 100 000 vienā platformā, vai sekotāju skaits, kas ir vienāds vai lielāks par 200 000 kopumā visās platformās, kurās šis lietotājs veic savu darbību.
Attiecībā uz tiešsaistes platformās publicēto informāciju ir precizēts, ka lietotājs, nevis platforma, ir atbildīgs par atbildes sniegšanu uz labošanas pieprasījumu, ja tieši lietotājs faktiski kontrolē satura vai informācijas izvēli;
2) kopumā tiek saglabāta Konstitutīvajā likumā Nr. 2/1984 noteiktā prasība, ka labošanas pieprasījums ir jāiesniedz jebkādā veidā, kas ļauj noteikt tā iesniegšanas un saņemšanas datumu. Tiek pievienots noteikums, ka digitālajiem medijiem un tiešsaistes platformām, kurās var izplatīt informāciju, uz kuru var attiekties labojumi, ir nepieciešams viegli pieejams un redzams mehānisms, kas ļauj pieprasījuma iesniedzējam tieši un nekavējoties nosūtīt labojuma tekstu vai saturu, nodrošinot pieprasījuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma reģistrāciju;
3) ņemot vērā specifiskās iezīmes, kas saistītas ar informācijas izplatīšanu internetā, ir paredzēts īpašs 20 kalendāro dienu periods labošanas tiesību izmantošanai;
4) veids, kādā informācija tiek publicēta, ir pielāgots īpatnībām, kas raksturīgas satura un informācijas izplatīšanai digitālajos medijos un tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu to, ka labošana tiek efektīvi publiskota. Tādēļ šīs jomas regulējums ir balstīts uz risinājumu, kas piemērojams digitālajiem medijiem, kā noteikts Konstitutīvā likuma Nr. 3/2018 85. panta 2. punktā.
9. Vairāk nekā 40 gadu laikā, kas pagājuši kopš 1984. gada 26. marta Konstitutīvā likuma Nr. 2/1984 stāšanās spēkā, mediju situācija ir piedzīvojusi ļoti būtiskas pārmaiņas jauno tehnoloģiju izmantošanas dēļ, ietekmējot tos, kuri sagatavo un publicē informāciju, izplatīšanas kanālus un pat ziņapmaiņas saturu un formu.
Līdztekus tradicionālajiem medijiem — presei, radio un televīzijai — šobrīd būtiska nozīme ir arī digitālajiem medijiem. Turklāt liela daļa informācijas tagad tiek izplatīta, izmantojot tiešsaistes platformas, kas ir kļuvušas par parastiem satura izplatīšanas kanāliem. Tas rada jaunus izaicinājumus, izmantojot tiesības uz labošanu un aizsargājot pamattiesības, ar kurām šīs tiesības ir saistītas, piemēram, tiesības uz godu un personisku attēlojumu, kā arī tiesības uz vārda un informācijas brīvību.
Vēl viena būtiska izmaiņa ir tāda, ka šajos jaunajos medijos apritē esošo informāciju bieži vien izplata privātpersonas vai lietotāji ar lielu sekotāju skaitu, kuriem kā viedokļa veidotājiem ir ļoti līdzīga loma tai, kāda tradicionāli bija žurnālistiem. Citos gadījumos šāda veida mediji izplata ziņojumus no personām, kas paliek anonīmas, vai informāciju, kas iegūta, izmantojot mākslīgo intelektu.
Likuma galvenais mērķis ir atvieglot tiesību uz labošanu praktisko izmantošanu, nodrošinot lielāku skaidrību un drošību šajā jomā, atjauninot dažus tiesiskā regulējuma aspektus attiecībā uz labošanu, lai atspoguļotu jauno digitālās sabiedrības realitāti un izmaiņas tiesību aktos un tiesu praksē, kas radušās kopš 1984. gada 26. marta Konstitutīvā likuma Nr. 2/1984 pieņemšanas un ietekmē minēto tiesību izmantošanu.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem:
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
