Ziņa 901
Komisijas ziņojums - TRIS/(2025) 0727
Informācijas nodrošināšanas procedūra ES un EFTA
Notifikācija: 2025/9003/NO
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20250727.LV
1. MSG 901 IND 2025 9003 NO LV 13-03-2025 NO NOTIF
2. Norway
3A. Royal Ministry of Trade, Industry and Fisheries
Departement of Trade Policy
P.O. Box 8090, Dep
NO-0032 Oslo
Norway
3B. Royal Ministry for Climate and Environment
Department of Climate Change
P.O.Box 8013 Dep
N-0030 Oslo
Norway
4. 2025/9003/NO - B00 - Būvniecība
5. Grozījumi noteikumos par aizliegumu izmantot minerāleļļu ēku apkurei.
6. Fosilās gāzes izmantošana ēku un būves daļu, kas tiek būvētas vai atjaunotas, pagaidu apkurei un žāvēšanai, tostarp betona konservēšanai, krāsas žāvēšanai utt.
7.
8. Minerāleļļas izmantošanas aizliegums tika pieņemts 2018. gada jūnijā un stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī. Aizliegums ar dažiem izņēmumiem aizliedz izmantot minerāleļļu ēku apkurei. Tas ir paskaidrots paziņojumā 2017/9009/N. No 2022. gada 1. janvāra aizliegums tiek paplašināts, lai iekļautu arī aizliegumu izmantot minerāleļļu būvējamo ēku īslaicīgai apsildei un žāvēšanai, kā arī būvkomponentu žāvēšanai. Noteikumos ir noteikts izņēmums minerāleļļas izmantošanai ēku žāvēšanai, lai neparedzētu notikumu gadījumā novērstu ēku bojājumus.
Šo noteikumu papildinājums paplašina aizliegumu, iekļaujot arī aizliegumu izmantot fosilo gāzi ēku būvkonstrukciju pagaidu apkurei un žāvēšanai ēkās, kas tiek būvētas vai renovētas. Paredzams, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Paredzams, ka aizliegums attiecībā uz fosilās gāzes izmantošanu monolītā betona cietināšanai un fasādes apsildei stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.
Aizliegums neattiecas uz apkuri, ja apkures mērķis ir novērst bojājumus pēc nopietniem un neparedzētiem notikumiem.
Pašvaldība ir kompetentā iestāde, kas uzrauga un nodrošina aizlieguma ievērošanu, un izņēmuma gadījumos tā var piešķirt individuālus atbrīvojumus no aizlieguma. Apkures sistēmas īpašnieks un lietotājs ir atbildīgs par šo noteikumu prasību ievērošanu.
9. Aizlieguma galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības nozarē.
Norvēģija ir parakstījusi Parīzes nolīgumu un ir apņēmusies samazināt emisijas vismaz par
50 % un par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Norvēģija pašlaik iesniedz savu jauno nacionāli noteikto devumu Parīzes nolīgumam 2035. gadam.
EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 269/2019 ES, Islande un Norvēģija oficiāli vienojās sadarboties, lai sasniegtu mūsu attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus. Ar šo lēmumu Islande un Norvēģija piedalās visos trijos ES klimata satvara pīlāros. Tas ietver dalību Kopīgo centienu regulā, kas reglamentē emisijas, uz kurām neattiecas ES ETS. Tas ietver arī emisijas no būvniecības nozares. Norvēģijai būs saistības samazināt emisijas ETS neaptvertajos sektoros par 40 % 2030. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu.
Pašreizējā aizliegumā iekļaut arī fosilās gāzes izmantošanu ēku komponentu pagaidu apkurei un žāvēšanai ēkās, kas tiek būvētas un atjaunotas, būs papildu ieguldījums, lai samazinātu emisijas, uz kurām neattiecas ETS, un sasniegtu mūsu mērķrādītāju saskaņā ar Kopīgo centienu regulu.
Neatkarīgi no tā, kuru pasākumu persona izvēlas īstenot, emisiju samazinājumi jāveic, lai saglabātu aizlieguma galveno mērķi. Vienīgais veids, kā samazināt SEG emisijas, ko rada fosilās gāzes izmantošana ēku komponentu apkurei un žāvēšanai ēkās, kuras tiek būvētas un renovētas, ir samazināt fosilās gāzes izmantošanu.
Vairākus gadus Norvēģijas valdība ir noteikusi pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas būvniecības un celtniecības nozarē. Līdz ar to jau ir ieviesti vairāki atšķirīgi pasākumi, lai samazinātu šīs nozares radītās emisijas; CO2 nodokļa un atbalsta shēmas no Enova un pašvaldībām.
Pastāv arī CO2 nodoklis fosilajai gāzei. Lai gan šis nodoklis pats par sevi nav emisiju samazināšanas pasākums, fosilās gāzes nodoklis arī palīdz samazināt emisijas. Tomēr šie pasākumi vien nenodrošina pietiekamu SEG emisiju samazinājumu.
Izmantojot alternatīvu pasākumu, piemēram, lielāku oglekļa nodokli, samazinājumi lielā mērā balstītos uz to, cik liels ir oglekļa nodoklis, un izmaksām, kas saistītas ar apkures sistēmas nomaiņu. Tādējādi alternatīva pasākuma, piemēram, palielināta oglekļa nodokļa, ietekme uz klimatu būtu nenoteiktāka nekā aizliegums. Aizliegums ir efektīvs pasākums, kas aizliedz izmantot fosilo gāzi ēkas komponentu īslaicīgai apkurei un žāvēšanai ēkās, kuras tiek būvētas un atjaunotas, un nodrošina, ka emisijas tiek samazinātas to rašanās vietā.
Attiecībā uz ietekmi uz vidi ar rīkojumu tiks samazinātas ēku un būvniecības nozares radītās SEG emisijas, kā izklāstīts iepriekš. Turklāt aizliegums veicinātu Norvēģijas saistību izpildi klimata jomā (sk. iepriekš minētos papildinājumus).
Apkures sistēmas maiņa no fosilās gāzes uz atjaunojamiem vai citiem bezfosilā kurināmā avotiem radīs izmaksas būvniecības un celtniecības uzņēmumiem. SINTEF, viena no Eiropas lielākajām neatkarīgajām pētniecības organizācijām, ir aprēķinājusi, ka takelāžas un ekspluatācijas izmaksas būvlaukumā veido 8 % no būvniecības projekta kopējām izmaksām. Ēku apkures izmaksas ir neliela daļa no šīm izmaksām. Būvējamo ēku apkurei un žāvēšanai ir vairākas atjaunojamās alternatīvas, piemēram, biodegviela, centralizētā siltumapgāde un elektrība. Izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz atjaunojamo energoresursu apkuri, katrā atsevišķā gadījumā atšķiras un ir atkarīgas no būvlaukuma ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Valsts uzņēmums Enova piedāvā finansējumu būvlaukumiem, kuros tiek izmantotas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un tiekšanās uz nulles emisiju būvlaukumiem.
Lai gan aizliegums radīs izmaksas gan privātajam, gan publiskajam sektoram, ministrija uzskata, ka aizliegums ir samērīgs, jo ir nepieciešams samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, sal. ar iepriekš minēto.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: Pamatdokumenti nosūtīti ar šādu iepriekšēju paziņojumu:
2017/9009/N
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
