Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 2704
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0522/PT
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20262704.LV
1. MSG 001 IND 2026 0522 PT LV 28-09-2026 PT NOTIF
2. Portugal
3A. Ministério da Economia e da Coesão Territorial
Instituto Português da Qualidade, I.P.
Rua António Gião, n.º 2
2829-513 Caparica
Telefone: + 351 21 294 81 00
Correio eletrónico: not1535@ipq.pt
Website: www.ipq.pt
3B. Assembleia da República (apresentado por Deputados do Grupo Parlamentar do Partido Social Democrata na Assembleia da República, em 02.02.2026).
4. 2026/0522/PT - SERV60 - Interneta pakalpojumi
5. Likumprojekts Nr. 398/XVII/1ª, ar ko nosaka pasākumus bērnu aizsardzībai digitālajā vidē.
6. Projekts paredz pasākumus Portugālē dzīvojošu bērnu (vecumā no 13 līdz 15 gadiem ieskaitot), aizsardzībai tiešsaistē. To piemēros konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē šo nepilngadīgo fizisko vai garīgo attīstību.
7.
8. Likumprojekta Nr. 398/XVII/1a mērķis ir noteikt pasākumus bērnu līdz 15 gadu vecumam (ieskaitot) aizsardzībai digitālajā vidē. Tas attiecas uz: a) sociālo tīklu platformām, tiešsaistes derību un azartspēļu platformām, attēlu un video koplietošanas pakalpojumiem, satura uzglabāšanas pakalpojumiem un saziņas lietotnēm; b) pakalpojumu un satura sniedzējiem, uz kuriem attiecas vecuma ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz saturu, kas ir vardarbīgs, izraisa atkarību vai ir seksuāla rakstura, kā arī jebkuru citu saturu, kas var kaitēt bērnu fiziskajai vai garīgajai attīstībai; c) lietotņu veikalu pakalpojumu sniedzējiem un jebkuriem tiešsaistes starpnieku pakalpojumiem, kuru veids, īpašības vai saturs var kaitēt bērnu fiziskajai vai garīgajai attīstībai.
Shēma attieksies uz šiem pakalpojumu sniedzējiem, kad tie sniegs pakalpojumus Portugālē dzīvojošiem bērniem.
No ierosinātā tiesību akta piemērošanas jomas ir izslēgtas šādas darbības: a) personīgās elektroniskās saziņas pakalpojumi, kas definēti Elektronisko sakaru likumā; b) informatīvas vai izglītojošas tiešsaistes lietojumprogrammas un spēles, kas īpaši paredzētas bērniem; c) tiešsaistes platformas un lietojumprogrammas, kas paredzētas vienīgi tam, lai izplatītu saturu, kas ir acīmredzami sabiedrības interesēs, jo īpaši izglītības un veselības jomā.
Kā noteikts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots pašam tiesību akta projektam, tiek ierosināts palielināt minimālo vecumu, kādā bērni drīkst sniegt piekrišanu attiecībā uz datu aizsardzību un piekļuvi platformām un pakalpojumiem. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem tiek uzlikti pienākumi, proti, ieviest mehānismus (ar konkrētām prasībām) vecuma pārbaudei un nodrošināt, ka platformas un pakalpojumi pēc noklusējuma ir konfigurēti droši. Tiek ieviesti arī noteikumi, lai novērstu digitālo atkarību un cīnītos pret bērnu vilināšanu internetā un digitālo vardarbību pret bērniem.
Ir īpaši norādītas arī kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par tiesību akta projektā noteikto pienākumu izpildes uzraudzību un sankciju piemērošanu par to neizpildi.
9. Pēdējās divās desmitgadēs ir būtiski mainījies veids, kādā bērni un jaunieši socializējas, sazinās un attīsta savu identitātes izjūtu. Sociālo tīklu uzplaukums, kas noticis tempā, kāds iepriekš nav nepieredzēts, ir nemanāmi aizstājis funkcijas, kas gadsimtiem ilgi bija bijušas tikai ģimenes, skolas un kopienas prerogatīva. Šīs pārmaiņas notika pēkšņi, bez institucionālas sagatavošanās, pienācīga regulējuma un pilnīgas izpratnes par saistītajām psiholoģiskajām, izglītības, sociālajām un kultūras izmaksām.
Zinātnisko pierādījumu kopums nepārprotami liecina, ka agrīnai un nepārtrauktai sociālo mediju izmantošanai ir bijusi būtiska negatīva ietekme uz bērnu garīgo un emocionālo veselību. Šī ietekme ietver paaugstinātu trauksmi, depresiju, paškaitējumu, miega traucējumus un atkarības izraisošu uzvedību.
Tāpat tiek novērota negatīva ietekme uz koncentrēšanās spēju, mācību sasniegumiem un kognitīvo elastību, kā arī izolācija un grūtības saskarsmē ar klasesbiedriem, vecākiem, skolotājiem un plašāku sabiedrību (kas visi ir būtiski aspekti bērnu personības pilnvērtīgai attīstībai).
Saskare ar nepiemērotu saturu, pakļautība naidīgi noskaņotu trešo personu veiktam mobingam un kibermobingam, emocionālām manipulācijām un bērnu vilināšanai digitālajā pasaulē ir kļuvusi par ikdienas realitāti.
Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt noteikumus, kas attiecas uz tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, lai aizsargātu bērnus un jauniešus, ļaujot viņiem brīvi un droši orientēties digitālajā vidē un nodrošinot viņiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus par savām darbībām tiešsaistē, izvairoties no atkarību izraisošas uzvedības, vienlaikus maksimāli palielinot ieguvumus un samazinot riskus viņu garīgajai un sociālajai labklājībai.
Likumprojekta mērķis ir novērst regulējuma nepilnības, kas ļāvušas digitālajām platformām (ko vada starptautiski uzņēmumi, kuru prioritāte nav bijusi lietotāju aizsardzība) vienpusēji paredzēt noteikumus, kas būtiski ietekmē bērnu kognitīvo un emocionālo attīstību, jo īpaši gadījumos, kad bērni ar tām saskaras agrīnā vecumā un pārmērīgi daudz.
Tā kā digitālās tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, ES noteikumiem, pamatnostādnēm un mehānismiem jābūt stingriem, ilgtspējīgiem un efektīvi īstenotiem, lai nodrošinātu augstu nepilngadīgo aizsardzības līmeni tiešsaistes vidē.
Tādēļ saskaņā ar šo aizsardzības sistēmu likumā būtu jānosaka skaidrs un atbilstošs minimālais vecums, no kura bērniem ir atļauts piekļūt digitālajai videi — telpai, kas šodien rada lielākus riskus nekā citas tradicionāli regulētas darbības.
Šis projekts ietilpst regulatīvo pasākumu jomā, kas dalībvalstīm ir pieejami jautājumos, uz kuriem neattiecas pilnīga saskaņošana, ko paredz Regula (ES) 2022/2065, kā arī saskaņā ar tā 9. apsvērumā izklāstītajiem noteikumiem ietilpst valstu tiesību aktu darbības jomā, kas piemērojami starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesībām īsteno leģitīmus sabiedrības interešu mērķus, kas atšķiras no tiem, kurus konkrēti paredz minētā regula, proti, nepilngadīgo pastiprinātas aizsardzības jomā digitālajā vidē, neierobežojot atbilstību Savienības tiesībām un brīvību sniegt informācijas sabiedrības pakalpojumus.
9.a Projekta mērķis ir aizsargāt bērnu veselību, drošību un vispusīgu attīstību no konkrētiem riskiem, kas saistīti ar agrīnu piekļuvi noteiktiem digitālajiem pakalpojumiem un to lietošanu.
Šo risku pastāvēšanu un nozīmīgumu apstiprina zinātniski un institucionāli pierādījumi. Pētījumā “Skolas vecuma bērnu veselības paradumi” (HBSC), kurā tika aptverti aptuveni 280 000 11, 13 un 15 gadus vecu jauniešu 44 valstīs un reģionos, 11 % pusaudžu tika konstatētas pazīmes, kas liecina par problemātisku sociālo tīklu lietošanu, turklāt šis rādītājs bija augstāks meiteņu vidū (13 % pret 9 %), kā arī 12 % pusaudžu tika konstatēts risks attīstīt kompulsīvu digitālo azartspēļu atkarību. UNESCO arī uzsver riskus, kas saistīti ar sociālo salīdzināšanu, ķermeņa tēlu, kiberbulingu un pakļautību tādam saturam, ko veicina algoritmisko ieteikumu sistēmas.
Ierosinātie pasākumi ir tieši saistīti ar konstatētajiem riskiem. Minimālais vecums un vecāku piekrišana samazinās to bērnu patstāvīgu saskarsmi ar saturu, kuriem ir mazākas spējas novērtēt riskus; vecuma pārbaude nodrošinās šo ierobežojumu efektivitāti; droši noklusējuma iestatījumi samazinās nevēlamu saskarsmi ar saturu un mijiedarbību; ierobežojumi attiecībā uz atkarību izraisošu dizainu ir paredzēti, lai novērstu kompulsīvas lietošanas paradumus; savukārt mehānismi, kas novērš bērnu vilināšanu un digitālo vardarbību, risinās konkrētus drošības riskus.
Mērķis tiek īstenots konsekventi un sistemātiski, apvienojot piekļuves, dizainparaugu aizsardzības un riska mazināšanas pasākumus. Nav vispārēja aizlieguma bērniem izmantot digitālo vidi, jo tiek atzīti atbildīgas izmantošanas izglītojošie un sociālie ieguvumi.
Šī pieeja atbilst arī Eiropas Komisijas pamatnostādnēm par Regulas (ES) 2022/2065 28. pantu, kas paredz integrētas aizsardzības pasākumus, konkrētu risku mazināšanu nepilngadīgajiem un efektīvus vecuma apliecināšanas mehānismus.
9.b Portugāles Republikas Konstitūcijas 69. pants uzliek Portugāles valstij pienākumu īpaši aizsargāt bērnus. Tieši šajā kontekstā ir izstrādāts šis tiesību akta projekts, kura mērķis ir piešķirt konkrētu formu šai aizsardzībai digitālajā jomā.
Izklāstītie pasākumi var ietekmēt informācijas sabiedrības pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, ciktāl tie attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā attiecīgos pakalpojumus bērniem, kuri dzīvo Portugālē, neatkarīgi no valsts, kurā tie ir iedibināti. Tomēr šajā shēmā netiek veikta nekāda nodalīšana, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja valstspiederību vai iedibinājuma vietu, bet tā balstās uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar pakalpojuma veidu, tā saņēmējiem un ar to saistītajiem riskiem.
Lai gan pašreizējais tiesiskais regulējums nosaka svarīgus vispārīgus pienākumus attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību, tas pats par sevi nenodrošina atbilstošu reaģēšanu uz visiem identificētajiem konkrētajiem riskiem. Jo īpaši pašlaik Portugāles tiesību aktos nav visaptveroša regulējuma, kas apvienotu minimālo vecumu, sākot no kura bērns var patstāvīgi piekļūt attiecīgajiem pakalpojumiem, vecāku piekrišanu, vecuma pārbaudi, iestatījumus, kas pēc noklusējuma nodrošina drošību, un konkrētus ierobežojumus attiecībā uz funkcijām, kas var veicināt bērnu kompulsīvas lietošanas paradumus.
Tika apsvērtas mazāk ierobežojošas metodes, proti, digitālās prasmes veicināšanas iniciatīvas, informācijas sniegšana un apmācības vecākiem un bērniem, brīvprātīgi vecāku kontroles rīki, kā arī pašregulācijas vai kopregulācijas mehānismi. Šādi instrumenti ir piemēroti un papildinoši, bet paši par sevi nevar nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz plaši izmantotiem pakalpojumiem, algoritmiskām ieteikumu sistēmām, izstrādes mehānismiem, kas paredzēti, lai maksimāli palielinātu izmantošanas laiku, un iespēju lietotājiem norādīt neprecīzu vecumu.
Tādējādi intervence aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu aizsardzības efektivitāti. Nepastāv vispārējs aizliegums piekļūt internetam vai digitālajiem pakalpojumiem. Likumprojekts atļauj piekļuvi personām vecumā no 13 līdz 15 gadiem, ja ir saņemta skaidri izteikta un pārbaudīta vecāku piekrišana; tādējādi no darbības jomas ir izslēgtas noteiktas pakalpojumu kategorijas, turklāt tajā pienākumi tiek diferencēti atbilstoši attiecīgo pakalpojumu veidam un riska pakāpei.
Tādējādi valstu pasākumi ir paredzēti, lai papildinātu Eiropas tiesisko regulējumu jomās, kurās nav veikta īpaša saskaņošana, neierobežojot Regulas (ES) 2022/2065 un citu Savienības tiesību aktu noteikumu piemērošanu.
9.c Ņemot vērā sasniedzamā sabiedrības interešu mērķa nozīmīgumu, bērnu īpašo neaizsargātību, kā arī konstatēto risku nopietnību un varbūtību, no ierosinātajiem pasākumiem izrietošais slogs nav pārmērīgs.
Ar projektu tiek īstenota pakāpeniska un uz risku balstīta intervence. Tas kopumā neliedz sniegt digitālos pakalpojumus Portugāles teritorijā, kā arī nenosaka atšķirīgas prasības atkarībā no valsts, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts. Šīs saistības attiecas uz minētajiem pakalpojumiem, ja tie ir pieejami bērniem, kuri dzīvo Portugālē, un tās nosaka, ņemot vērā bērna vecumu, pakalpojuma veidu un ar to saistīto risku.
Tiek diferencēta pašas intervences intensitāte. Bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, nav atļauts izmantot minētos pakalpojumus, savukārt bērniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem tas ir atļauts, ja ir saņemta skaidri izteikta un pārbaudīta vecāku piekrišana. Attiecībā uz kontiem, kuru turētāji ir bērni, kas jaunāki par 16 gadiem, noklusējuma aizsardzības pasākumi ir vērsti uz funkcijām, kas tieši saistītas ar identificētajiem riskiem, proti, konta privātumu, profila atrodamību, algoritmiskiem ieteikumiem, sociālajiem rādītājiem, automātisko atskaņošanu, bezgalīgu ritināšanu, spēlēšanu un nebūtiskiem paziņojumiem.
Slogu, ko rada vecuma verifikācija, mazina arī prasības, kas saistītas ar datu minimizēšanu, sadarbspēju un privātuma aizsardzību. Projektā ir paredzēti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, tostarp publiskas vai sertificētas digitālās identifikācijas ziņas, mehānismi, kas nodrošina sadarbspēju ar Eiropas identifikācijas ziņām, kā arī privātumu aizsargājošas sistēmas vecuma robežvērtības pierādīšanai, tostarp “nulles zināšanu” metodes.
Izvērtējot ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu un neiejaukšanās sekas, īpaši svarīga ir iespējamā ilgstošas pakļautības ietekme uz bērnu garīgo veselību, miegu, sasniegumiem skolā, drošību un attīstību. Ņemot vērā risku veidu, datu subjektu īpašo neaizsargātību, shēmas materiālo piemērošanas jomu un darbības jomu attiecībā uz personām, kā arī paredzētās garantijas, uzliktais slogs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu paredzēto aizsardzības līmeni.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem:
11. Nē
12.
13. Nē
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
