Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1512
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0278/FR
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261512.LV
1. MSG 001 IND 2026 0278 FR LV 05-06-2026 FR NOTIF
2. France
3A. Ministères économiques et financiers
Direction générale des entreprises
SCIDE/SQUALPI/PNRP
Bât. Sieyès -Teledoc 143
61, Bd Vincent Auriol
75703 PARIS Cedex 13
d9834.france@finances.gouv.fr
3B. Ministères Transition écologique, Aménagement du territoire, Transports, Ville et Logement
Direction de l'Habitat, de l'Urbanisme et des Paysages
DGALN / DHUP / QC4
Tour Séquoia
1 place Carpeaux
92055 LA DÉFENSE CEDEX
4. 2026/0278/FR - I20 - Spiediena iekārtas, gāzes iekārtas un katli
5. Dekrēts par vidiskā snieguma prasībām, kas piemērojamas apkures vai mājsaimniecības karstā ūdens ražošanas iekārtu uzstādīšanai ēku konstrukcijās vai ēku daļās
6. Tehniskās sistēmas komponents vai tehniskā sistēma kopumā, kam piemīt šādas īpašības:
- tā ir iekļauta ēkā, ēkas daļā vai zemes gabalā, uz kura tā atrodas,
- tā nodrošina apkuri, dzesēšanu ēkā.
7.
8. Dekrēta projektā ir paredzēts turpmāk izklāstītais:
- atcelt iespēju izmantot hibrīdās sistēmas, kas darbojas ar degvielu (grozījums Francijas Būvniecības un mājokļu kodeksa (CCH) 171-13. pantā, pamatojoties uz 2022. gada 5. janvāra Dekrētu Nr. 2022-8);
- attiecībā uz jaunām ēkām ieviest aizliegumu uzstādīt apkures katlus, kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz 79 g/kWh, kas atbilst elektroenerģijas emisiju normatīvajai robežvērtībai;
- paredzēt atbrīvojumu no šīs robežvērtības ievērošanas sistēmām, ko izmanto kā rezerves sistēmas, kā arī tehniskajām sistēmām, kas savienotas ar centralizētās siltumapgādes tīkliem. Atbrīvojumu var piemērot arī ēkām, uz kurām attiecas īpaši zemes izmantošanas vai īpašuma ierobežojumi, kas padara šā pasākuma īstenošanu neiespējamu.
Paredzēts transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes DirektīvasES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu 7. un 11. pantu. Šie noteikumi paredz, ka no 2028. gada jaunajām publiskā sektora ēkām un no 2030. gada pārējām jaunajām ēkām ir aizliegts patērēt uz vietas ražotus fosilos kurināmos.
9. Dekrēta projekta mērķis ir transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu 7. un 11. pantu. Šie noteikumi paredz, ka no 2028. gada jaunajām publiskā sektora ēkām un no 2030. gada pārējām jaunajām ēkām ir aizliegts patērēt uz vietas ražotus fosilos kurināmos.
Turklāt 2026. gada aprīlī Francijas valdība iesniedza valsts plānu par galapatērētāju nozaru elektrifikāciju, kam ir trīs mērķi:
stiprināt valsts enerģētisko neatkarību, izmantojot oglekļa emisiju nesaturošu elektroenerģiju;
ilgtspējīgā veidā samazināt mājsaimniecību, uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu izdevumus par enerģiju;
veicināt Francijas reindustrializāciju, turpinot ekonomikas pārveidi.
Šis plāns tiek īstenots jo īpaši būvniecības nozarē, īstenojot 5. pasākumu. “Gāzes izmantošanas pārtraukšana jaunās ēkās”. Šis pasākums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī attiecībā uz dzīvojamajiem nekustamajiem īpašumiem, bet turpmākajos gados — attiecībā uz komerciālajām un sabiedriskajām ēkām. Paziņotais dekrēta projekts ir šā pasākuma normatīvā īstenošana.
Visbeidzot, ar dekrēta projektu ir atcelta iespēja uzstādīt hibrīdās sistēmas, kas izmanto apkures degvielu, gan jaunās ēkās, gan ēkās, kurās tiek veikta renovācija. Šis noteikums ir saskaņā ar Mazoglekļa valsts stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam pilnībā izbeigt degvieleļļas izmantošanu.
Vispārīgāk, īstenojot šos pasākumus, sabiedrības interešu mērķis ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, samazinot fosilā kurināmā izmantošanu ēkās, kas rada aptuveni 16 % no oglekļa emisijām Francijā.
9.a Attiecībā uz jaunām ēkām ar dekrēta projektu tiek ieviests aizliegums uzstādīt tehniskās sistēmas komponentu vai tehnisko sistēmu kopumā, kam ir šādi raksturlielumi:
- tā ir ēkas, ēkas daļas vai zemes gabala, uz kura tā atrodas, neatņemama sastāvdaļa;
- tā nodrošina apkuri, dzesēšanu vai karstā ūdens padevi ēkā;
- tās siltumnīcefekta gāzu emisijas KIP pārsniedz 79 gramus CO₂ ekvivalenta uz gala enerģijas kilovatstundu.
Šis formulējums nodrošina, ka tiek izslēgta jebkāda fosilā kurināmā, piemēram, metāna, butānaun propāna izmantošana ēkās.
Turklāt šā noteikuma ieviešanas termiņi ir šādi:
- no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz dzīvojamo īpašumu būvatļaujām;
- no 2028. gada 1. janvāra attiecībā uz ēkām, kas pieder publiskām struktūrām;
- no 2030. gada 1. janvāra attiecībā uz citām ēkām.
Šie noteikumi attiecas uz visu Francijas teritoriju.
Tādējādi šis formulējums atbilst mērķim, kas noteikts valsts plānā par galapatērētāju nozaru elektrifikāciju: “Gāzes izmantošanas pārtraukšana jaunās ēkās”.
Turklāt dekrēta projektā iekārtu uzstādīšanas aizliegums tiek attiecināts uz hibrīdās sistēmas komponentiem, ja ir izpildīts šāds nosacījums: iekārtas vai komponenta siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz 300 g CO2ekv./kWh PCI. Tādējādi šāda formulējuma mērķis ir līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no mājokļu apkures ar naftas produktiem.
9.b Ar dekrēta projektu tiek ieviesti jauni noteikumi, kas papildina pašlaik spēkā esošos noteikumus. Tas attiecas uz:
• Francijas saistības saskaņā ar Mazoglekļa valsts stratēģiju;
• mērķiem, kuri noteikti valdības plānā par galapatērētāju nozaru elektrifikāciju, kas izstrādāts sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām;
• pienākumiem, kas Francijai uzlikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu 7. un 11. pantu.
Dekrēta projektā izklāstītie pasākumi ir vismazāk ierobežojošais veids, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Nav paredzams, ka dekrēta projektam būs būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, jo šā ierobežojuma mērķis ir īstenot prasību, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. Aprīlis) par ēku energosniegumu. Tādēļ ir sagaidāms, ka visas dalībvalstis ieviesīs līdzīgus vai līdzvērtīgus noteikumus salīdzināmā laikposmā, lai neradītu atšķirības starp Franciju un pārējo iekšējo tirgu.
9.c Dekrēta projekts papildina jau tā stingro tiesisko regulējumu:
• 2020. gada vides aizsardzības noteikumi (tā sauktie RE2020) vairs nepieļauj iespēju jaunbūvju projektos uzstādīt gāzes katlus kā galveno apkures sistēmu; šis nosacījums attiecas uz privātmājām un biroju ēkām jau kopš 2022. gada, bet no 2025. gada tas tiks piemērots daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, kā arī pamatskolām un vidusskolām. Kopš 2026. gada 1. maija (RE2020 darbības jomas paplašināšana) šis aizliegums attiecas arī uz būvniecības projektiem, kas saistīti ar tā sauktajām specifiskajām nedzīvojamajām ēkām (tirdzniecības, veselības aprūpes, viesmīlības, sporta objekti utt.) vai rūpniecības/amatniecības ēkām. Tomēr joprojām drīkst izmantot gāzes apkuri kā papildu risinājumu (telpu apsildīšanai vai karstā ūdens sagatavošanai). Jāatzīmē, ka iepriekš izklāstītais tiesiskais regulējums izslēdz jebkuru sistēmu, kurā izmanto degvieleļļu, pat ja tā tiek izmantota kā papildu kurināmais;
• noteikumi kopš 2022. gada 1. jūlija aizliedz renovētās ēkās uzstādīt apkures vai karstā ūdens sistēmas, kurās kā kurināmo izmanto šķidro kurināmo. Tomēr joprojām drīkst izmantot šķidro kurināmo (apkurei vai mājsaimniecības karstā ūdens apgādei) kā papildu risinājumu.
Turklāt pastāv pārdomāti un izmaksu ziņā efektīvi tehniskie risinājumi. Siltumsūkņi, pieslēgums centralizētās siltumapgādes tīklam vai biomasas katli paši par sevi var apmierināt visas siltumapgādes un mājsaimniecības karstā ūdens vajadzības un tādējādi aizstāt papildu siltumapgādes sistēmas, kurās izmanto fosilo kurināmo, kas joprojām ir atļauts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.
Attiecīgi, stājoties spēkā dekrētam, iekšzemes tirgus netiks būtiski traucēts. Tas iezīmē 2022. gadā sāktā procesa kulmināciju un atspoguļo vienotu Eiropas pieeju, ko ir apņēmušās īstenot visas dalībvalstis. Cīņa pret klimata pārmaiņām un atkarības no fosilā kurināmā samazināšana, kas kā svarīgi sabiedrības interešu jautājumi atkārtoti apstiprināti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1275 (2024. gada 24. aprīlis) par ēku energosniegumu 2.–6. apsvērumā, pamato šādu ierobežojošu pasākumu turpināšanu.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: 2021/0018/F.
Pamatdokumenti ir nosūtīti kopā ar šādu iepriekšēju paziņojumu:
2021/0018/F.
11. Nē
12.
13. Nē
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts:
Projekts ir tehniski noteikumi vai atbilstības novērtējums
Projektam ir būtiska ietekme uz starptautisko tirdzniecību
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
