Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1899
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0369/ES
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261899.LV
1. MSG 001 IND 2026 0369 ES LV 13-07-2026 ES NOTIF
2. Spain
3A. Subdirección General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones, y de Medio Ambiente
Dirección General de Coordinación del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias
Secretaría de Estado para la Unión Europea
Ministerio de Asuntos Exteriores, Unión Europea y Cooperación
3B. Subdirección General de Residuos
Dirección General de Calidad y Evaluación Ambiental
Secretaría de Estado de Medio Ambiente
Ministerio para la Transición Ecológica y el Reto Demográfico
4. 2026/0369/ES - S20E - Atkritumi
5. Karaļa dekrēta projekts, ar ko reglamentē mitro salvešu un gaisa balonu atkritumu apsaimniekošanu.
6. Šis karaļa dekrēts attiecas uz vienreizlietojamajām mitrajām salvetēm un vienreizlietojamajiem plastmasas baloniem, kas tiek laisti Spānijas tirgū, kā arī uz atkritumiem, kas rodas šo izstrādājumu lietošanas rezultātā.
7.
8. Paziņotais pasākums ir vērsts uz risku, kas rodas tādēļ, ka ražotāji nepietiekami ņem vērā ar vienreizlietojamajām mitrajām salvetēm un vienreizlietojamajiem baloniem, kas satur plastmasu, saistīto ietekmi uz vidi, ekonomiku un cilvēku veselību, kā rezultātā ir radies liels atkritumu daudzums un nopietni traucējumi sanitārijas un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras darbībā.
Pieejamie pierādījumi liecina, ka abu veidu izstrādājumi konsekventi ir starp visbiežāk sastopamajiem jūras piegružojuma veidiem Eiropas Savienībā un rada būtisku pārrobežu ietekmi. Šis augstais rādītājs liecina, ka pašreizējās atkritumu ražošanas, patēriņa un apsaimniekošanas metodes nav pietiekamas, lai novērstu to nokļūšanu vidē.(1)
Mitro salvešu gadījumā risks attiecas ne tikai uz tām salvetēm, kas satur plastmasu. Tādējādi likumprojekts pārsniedz Direktīvas 2019/904 noteikumus un attiecas arī uz mitrajām salvetēm, kas izgatavotas no nemodificētiem dabīgiem polimēriem, ja tās neatbilst standartam UNE 149002:2022 “Pieņemamības kritēriji attiecībā uz vienreizlietojamiem izstrādājumiem, kas paredzēti izmešanai tualetē”, jo arī šie izstrādājumi pienācīgi nesadalās un izraisa aizsprostojumus, nosprostojumus un pārplūdes. Tas savukārt izraisa atkritumu tiešu novadīšanu ūdenstilpēs, radot ļoti lielas ekonomiskās izmaksas valsts ūdens apsaimniekošanas iestādēm (2;3), kuras galvenokārt sedz pašvaldības un, galu galā, sabiedrība.
Šīs piemērošanas jomas paplašināšanas pamatā ir 8. aprīļa Likuma Nr. 7/2022 “Par atkritumiem un piesārņoto augsni aprites ekonomikā” septītā nobeiguma noteikuma otro punktu, kas ļauj piemērot paplašināto ražotāja atbildību arī citām mitrajām salvetēm, uz kurām neattiecas minētā likuma 60. panta 1. punkts, kurā ir minētas vienīgi plastmasu saturošas mitrās salvetes.
Attiecībā uz vienreizlietojamiem baloniem, kas satur plastmasu, risks izriet no to plašās izmantošanas āra aktivitātēs un izteiktās tendences kļūt par izkliedētiem atkritumiem. Direktīvas (ES) 2019/904 ietekmes novērtējumā arī norādīts, ka pašlaik nav pilnībā dzīvotspējīgu struktūras alternatīvu, kas ļautu novērst šo izstrādājumu ietekmi uz vidi, kas vēl vairāk apstiprina nepieciešamību ieviest tieši uz ražotājiem vērstus regulatīvus stimulus.
Šajā kontekstā ražotāja paplašinātā atbildība (EPR) ir piemērots un efektīvs instruments, lai sasniegtu izvirzītos sabiedrības interešu mērķus, jo tā ļauj pārnest uz ražotājiem ar atkritumu novēršanu un apsaimniekošanu saistītās vides un ekonomiskās izmaksas, kuras pašlaik nav iekļautas izstrādājuma cenā. Iepriekšējā pieredze PRA īstenošanā Spānijā citās atkritumu plūsmās liecina par šīs pieejas efektivitāti.
Pasākums saskanīgi un sistemātiski īsteno sabiedrības interešu mērķi, pilnībā integrējoties Eiropas un valsts tiesību aktu par atkritumiem satvarā, piemērojot principus “piesārņotājs maksā” un “atkritumu hierarhija”, kā arī īstenojot 2022. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 7/2022 no aprites ekonomikas skatījuma. Tiesību akta projektā ir iesaistītas visas ieinteresētās personas, nodrošinot samērīgu un konsekventu pieeju, kuras mērķis ir efektīvi samazināt šo izstrādājumu ietekmi.
(1) Ietekmes novērtējums 2/3. daļa — https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1502-Reducing-marine-litter-action-on-single-use-plastics-and-fishing-gear_es
(2) https://www.eureau.org/documents/7858-position-paper-on-wet-wipes/file
(3) https://www.daquas.es/images/publicaciones/informacion-sector/2019-declaracionadhesion.pdf
(4) Ietekmes novērtējums 2/3. daļa — https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1502-Reducing-marine-lit
9. Šā karaļa dekrēta projekta pamatā ir 37. un 60. pants 2022. gada 8. aprīļa Likumā Nr. 7/2022 par atkritumiem un piesārņotu augsni aprites ekonomikā, kurā paredzēta ražotāja paplašinātas atbildības shēmas izstrāde attiecībā uz vienreizlietojamām salvetēm un baloniem, kas satur plastmasu.
9.a Paziņotais pasākums ir vērsts uz risku, kas rodas tādēļ, ka ražotāji nepietiekami ņem vērā ar vienreizlietojamajām mitrajām salvetēm un vienreizlietojamajiem baloniem, kas satur plastmasu, saistīto ietekmi uz vidi, ekonomiku un cilvēku veselību, kā rezultātā ir radies liels atkritumu daudzums un nopietni traucējumi sanitārijas un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras darbībā.
Pieejamie pierādījumi liecina, ka abu veidu izstrādājumi konsekventi ir starp visbiežāk sastopamajiem jūras piegružojuma veidiem Eiropas Savienībā un rada būtisku pārrobežu ietekmi (* 1). Šis augstais rādītājs liecina, ka pašreizējās atkritumu ražošanas, patēriņa un apsaimniekošanas metodes nav pietiekamas, lai novērstu to nokļūšanu vidē.
Mitro salvešu gadījumā risks attiecas ne tikai uz tām salvetēm, kas satur plastmasu. Tādējādi likumprojekts iet vēl tālāk un ietver arī mitrās salvetes, kas izgatavotas no nemodificētiem dabīgiem polimēriem, ja tās neatbilst standartam UNE 149002:2022 “Pieņemamības kritēriji attiecībā uz vienreizlietojamiem izstrādājumiem, kas paredzēti izmešanai tualetē”, jo arī šie izstrādājumi pienācīgi nesadalās un izraisa aizsprostojumus, nosprostojumus un pārplūdes. Tas savukārt izraisa atkritumu tiešu novadīšanu ūdenstilpēs, radot ļoti lielas ekonomiskās izmaksas valsts ūdens apsaimniekošanas iestādēm (*2 un 3), kuras galvenokārt sedz pašvaldības un, galu galā, sabiedrība.
Šīs piemērošanas jomas paplašināšanas pamatā ir 8. aprīļa Likuma Nr. 7/2022 “Par atkritumiem un piesārņoto augsni aprites ekonomikā” septītā nobeiguma noteikuma otrais pants, kas ļauj paplašināt ražotāja atbildību, attiecinot to arī uz citām mitrajām salvetēm, kas nav iekļautas minētā likuma 60. panta 1. punktā, kurā ir minētas vienīgi plastmasu saturošas mitrās salvetes.
Attiecībā uz vienreizlietojamiem baloniem, kas satur plastmasu, risks izriet no to plašās izmantošanas āra aktivitātēs un izteiktās tendences kļūt par izkliedētiem atkritumiem. Arī Direktīvas (ES) 2019/904 (*4) ietekmes novērtējumā norādīts, ka pašlaik nav pilnībā dzīvotspējīgu struktūras alternatīvu, kas novērstu tās ietekmi uz vidi, kas vēl vairāk apstiprina nepieciešamību ieviest tieši uz ražotājiem vērstus regulatīvus stimulus.
Šajā kontekstā ražotāja paplašinātā atbildība (EPR) ir piemērots un efektīvs instruments, lai sasniegtu izvirzītos sabiedrības interešu mērķus, jo tā ļauj pārnest uz ražotājiem ar atkritumu novēršanu un apsaimniekošanu saistītās vides un ekonomiskās izmaksas, kuras pašlaik nav iekļautas izstrādājuma cenā. Iepriekšējā pieredze PRA īstenošanā Spānijā citās atkritumu plūsmās liecina par šīs pieejas efektivitāti.
Pasākums saskanīgi un sistemātiski īsteno sabiedrības interešu mērķi, pilnībā integrējoties Eiropas un valsts tiesību aktu par atkritumiem satvarā, piemērojot principus “piesārņotājs maksā” un “atkritumu hierarhija”, kā arī īstenojot 2022. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 7/2022 no aprites ekonomikas skatījuma. Tiesību akta projektā ir iesaistītas visas ieinteresētās personas, nodrošinot samērīgu un konsekventu pieeju, kuras mērķis ir efektīvi samazināt šo izstrādājumu ietekmi.
(*1) Ietekmes novērtējuma 2/3. daļa — https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1502-Reducing-marine-litter-action-on-single-use-plastics-and-fishing-gear_es
(*2) https://www.eureau.org/documents/7858-position-paper-on-wet-wipes/file
(*3) 2019-declaracionadhesion.pdf
(*4) Ietekmes novērtējuma 2/3. daļa — https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/1502-Reducing-marine-litter-action-on-single-use-plastics-and-fishing-gear_es
9.b Paziņotais pasākuma projekts atbilst Eiropas līmenī noteiktajiem ziņošanas un izpildes pienākumiem atkritumu jomā un neierobežo iekšējo tirgu. Tajā ir noteikti pienākumi mitro salvešu un balonu ražotājiem (paplašinātā ražotāja atbildība), kā arī marķēšanas prasības un pienākumi saistībā ar datu vākšanu un ziņošanu. Šīs saistības dalībvalstīs jau tiek plaši īstenotas, un tās atbilst mērķim segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, jo īpaši tās, kas saistītas ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un apstrādi.
Ietekme uz pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumiem aprobežojas ar prasību, ka ikvienam ražotājam, neatkarīgi no izcelsmes (iekšzemes, citas dalībvalsts vai trešās valsts), kas laiž šos izstrādājumus Spānijas tirgū, ir jāievēro noteiktie pienākumi, piemēram, reģistrācija attiecīgajā reģistrā, dalība EPR shēmā un attiecīgu finanšu un ziņošanas pienākumu izpilde. Šīs prasības ir saderīgas ar Direktīvas (ES) 2019/904 obligāto īstenošanu visā Eiropas Savienībā, kas nodrošina saskaņotu regulējumu un novērš būtiskus iekšējā tirgus izkropļojumus.
Tiesību akta projektā ir iekļauti divi īpaši noteikumi valsts līmenī, kuru pamatā ir Spānijas primārie tiesību akti, ar mērķi apmierināt sabiedrības intereses un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar nepareizu pārvaldību:
i) tā darbības jomā ietilpst mitrās salvetes, kas izgatavotas no ķīmiski nemodificētiem dabiskiem polimēriem, ar noteikumu, ka tās neatbilst UNE 149002:2022 standartam, t. i., salvetes, kas nav SUP salvetes (iespēja, kas jau minēta 1. punktā);
ii) tajā ir noteikts pienākums visiem standarta darbības jomā ietilpstošo salvešu ražotājiem finansēt atkritumu savākšanu, kas izkaisīti sanitāro iekārtu un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā (šis aspekts jau bija iekļauts aprites ekonomikas koncepcijā). Turklāt tas ir daļa no saskaņotas stratēģijas Eiropas Savienības līmenī, kas nodrošina regulējuma saskaņotību, tiesisko noteiktību un vienotā tirgus pareizu darbību (kā paziņots, izmantojot TRIS sistēmu, paziņojot par Likumu Nr. 7/2022). Šis finansējums tiks ieviests pakāpeniski, līdz 2032. gadam sasniedzot 100 % no izmaksām par VPP salvetēm un 50 % no izmaksām par salvetēm, kas nav VPP.
Pašlaik nav tiesiskā regulējuma, kas visaptveroši atspoguļotu pasākumus, kuru mērķis ir novērst un koriģēt šo atkritumu ietekmi, kā arī nav konkrētu juridisku instrumentu, kas novērstu šos riskus to rašanās vietā. Ierosinātais pasākums ir spēkā esošo noteikumu nepieciešamā pilnveide, lai efektīvi reaģētu uz šīm problēmām.
Kā alternatīvas ir apsvērta, no vienas puses, iespēja nereglamentēt šīs atkritumu plūsmas vai īstenot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas. Šis variants ir noraidīts, jo tas ir pretrunā ar pienākumu transponēt Direktīvu (ES) 2019/904. No otras puses, tika uzskatīts, ka pasākuma darbības joma aprobežojas tikai ar minētās direktīvas noteikumiem, tādējādi izslēdzot konkrētas mitrās salvetes. Tomēr arī šis risinājums tika noraidīts, jo saskaņā ar valstu tiesību aktiem bija nepieciešams risināt šo produktu negatīvo ietekmi, kas, lai gan nav skaidri iekļauta direktīvā, rada būtiskas problēmas sanitārijas un vides aizsardzības jomā.
Šajā sakarā pieņemtais pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jo tas nosaka samērīgu pienākumu kopumu, kura mērķis ir samazināt atkritumu rašanos un to ietekmi uz ekosistēmām — jo īpaši jūras ekosistēmām —, kā arī izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskās infrastruktūras uzturēšanu. Ja šis pasākums netiks pieņemts, šīs izmaksas turpinās pieaugt un tās segs nodokļu maksātāji, savukārt pasākums veicina profilaksi, inovāciju, ekodizainu un pāreju uz
9.c Ar šo pasākumu noteiktie ierobežojumi ir samērīgi, ņemot vērā sasniedzamā sabiedrības interešu mērķa nozīmīgumu, proti, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, ekonomiku un veselību. Šī ietekme nav hipotētiska, bet ir pierādīta realitāte, kas ietekmē Eiropas Savienības pludmales, jūras un okeānus (1), ūdens un sauszemes ekosistēmas, kā arī sanitārijas un attīrīšanas infrastruktūru pilsētu un lauku vidē. Šīs ietekmes pieaugošais apmērs un tās pasliktināšanās tendence attaisno tādu regulatīvu pasākumu pieņemšanu, kādi paredzēti saskaņā ar Eiropas Savienības un dalībvalstu centieniem veicināt atkritumu rašanās novēršanu un aprites ekonomiku.
Šajā kontekstā ir pienācīgi ņemta vērā sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar iespējamo iekšējā tirgus darbības traucējumu pakāpi, un ir secināts, ka nepārprotami priekšroka ir dodama pirmajam minētajam risinājumam. Plastmasas atkritumu apjoma pieaugums jūrā nopietni apdraud ekosistēmas, biodaudzveidību un cilvēku veselību, kā arī galvenās ekonomikas nozares, piemēram, tūrismu, zivsaimniecību un jūras transportu, un tā ir pārrobežu problēma. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/904 ietekmes novērtējumu plānoto pasākumu īstenošana, kas ietver ražotāja paplašināto atbildību, samazināšanas mērķus un marķēšanas prasības, būtiski samazinās jūras piegružojumu. Tiek lēsts, ka vienreizlietojamas plastmasas gadījumā šāda piegružojuma apjomu varētu samazināt aptuveni uz pusi.
Turklāt, ja netiktu sasniegti sabiedrības interešu mērķi, tiktu nodarīts ievērojami lielāks kaitējums nekā tad, ja tiktu piemērots pasākums. Saskaņā ar iepriekš minēto ietekmes novērtējumu, līdz 2030. gadam īstenojot pasākumus saistībā ar vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, būtu iespējams novērst 2,6 miljonu tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju un izvairīties no vides postījumiem, kuru vērtība tiek lēsta 11 miljardu EUR apmērā. Lai gan šie pasākumi uzņēmumiem rada izmaksas, kas saistītas ar atbilstības nodrošināšanu (aptuveni 2 miljardi EUR), un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas (aptuveni 510 miljoni EUR), tie vienlaikus nodrošina arī ievērojamus ietaupījumus patērētājiem, kas tiek lēsti aptuveni 6,5 miljardu EUR apmērā, lai gan tas ir saistīts ar noteiktām izmaiņām patēriņa paradumos.
Jebkurā gadījumā likumprojekts paredz pakāpenisku pieeju sanitāro un notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras tīrīšanas izmaksu finansēšanai. Tas mazinās finansiālo ietekmi uz mitro salvešu ražotājiem, atvieglos attiecīgo uzņēmumu pakāpenisku pielāgošanos, un to var papildināt ar pasākumiem, lai mudinātu patērētājus pieņemt piemērotākus patēriņa un atkritumu utilizācijas paradumus, kā rezultātā samazināsies arī izmaksas, kas jāsedz ražotājiem.
Līdz ar to šis pasākums nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp sasniedzamajiem ieguvumiem un uzlikto slogu, jo tas ir samērīgs un nepieciešams instruments, lai risinātu problēmu, kurai ir arvien lielāka nozīme vides un sociālajā jomā.
(1) Kopīgais pētniecības centrs (JRC), Georg Hanke, JRC tehniskie ziņojumi, “Jūras pludmales piegružojums Eiropā – visbiežāk sastopamie veidi”, 2016. gads.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: 2020/0658/E.
Pamatdokumenti ir nosūtīti kopā ar šādu iepriekšēju paziņojumu:
2020/0658/E.
11. Nē
12.
13. Nē
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts:
Projekts ir tehniski noteikumi vai atbilstības novērtējums
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
