Ziņa 002
Komisijas ziņojums - TRIS/(2020) 01101
Direktīva (ES) 2015/1535
Ziņojuma tulkošana 001
Notifikācija: 2020/0174/D
No abre el plazo - Nezahajuje odklady - Fristerne indledes ikke - Kein Fristbeginn - Viivituste perioodi ei avata - Καμμία έναρξη προθεσμίας - Does not open the delays - N'ouvre pas de délais - Non fa decorrere la mora - Neietekmē atlikšanu - Atidėjimai nepradedami - Nem nyitja meg a késéseket - Ma’ jiftaħx il-perijodi ta’ dawmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Neotvorí oneskorenia - Ne uvaja zamud - Määräaika ei ala tästä - Inleder ingen frist - Не се предвижда период на прекъсване - Nu deschide perioadele de stagnare - Nu deschide perioadele de stagnare.
(MSG: 202001101.LV)
1. MSG 002 IND 2020 0174 D LV 30-03-2020 D NOTIF
2. D
3A. Bundesministerium für Wirtschaft und Energie, Referat E C 2, 11019 Berlin,
Tel.: 0049-30-2014-6353, Fax: 0049-30-2014-5379, E-Mail: infonorm@bmwi.bund.de
3B. Bundesministerium der Justiz und für Verbraucherschutz, Referat V B 2, 10117 Berlin
Tel.: 0049-30-18580-9522, Fax: 0049-30-18580-9525, E-Mail: poststelle@bmjv.bund.de
4. 2020/0174/D - SERV60
5. Likumprojekts par grozījumiem Likumā par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos
6. Sociālo tīklu un video koplietošanas platformu nodrošinātāji
7. —
8. Likumā par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos (Netzwerkdurchsetzungsgesetz, NetzDG) uzlikts pienākums lielajiem sociāliem tīkliem, izveidot sūdzību pārvaldības sistēmu, saskaņā ar kuru tiem jāsaņem un jāpārbauda lietotāju sūdzības un jāizņem vai jābloķē nelikumīgus, t.i., sodāmus saturus.
Ar likumprojektu NetzDG pielāgo jaunajām prasībām Direktīvā (ES) 2018/1808, ar kuru groza Direktīvu 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva — AMPD). Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā iekļautas jaunas prasības attiecībā uz atbilstības noteikumiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret aizliegtiem saturiem video koplietošanas platformu pakalpojumos. Tagad daži no šiem pakalpojumiem jau ietilpst NetzDG darbības jomā. Atšķirībā no jau spēkā esošā NetzDG, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā prasīts ieviest arī atbilstības prasības maziem un konkrētai tēmai paredzētu pakalpojumu nodrošinātājiem.
Tiek ievērots atbildības sadalījums starp dalībvalstīm, kā noteikts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā. Attiecībā uz video koplietošanas platformu pakalpojumiem, kas ir reģistrēti citā dalībvalstī vai tiek uzskatīti par reģistrētiem citā dalībvalstī, tiek pieņemts, ka minimālo aizsardzības līmeni, kas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem ir saskaņots ar AMPD 28.b pantu attiecībā uz noteiktu saturu, garantē cita dalībvalsts. Šajā kontekstā pastāvīgās mītnes zemes prioritārā atbildība tiek ievērota saskaņā ar AMPD 28.a panta 1. punktu. Vācijas iestāžu atbildība tā dēvētajā tirgus vietā var būt saskaņā ar AMPD 28.a panta 5. punktu saistībā ar Direktīvas 2000/31/EK (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 3. panta 4. punktu tikai īpašas nepieciešamības gadījumos un principā tikai pēc apspriešanās ar mītnes zemi.
AMPD prasību transponēšanu veic NetzDG 3.d-3.f pantā. NetzDG 3.d pantā ir iekļautas nepieciešamās definīcijas un noteikumi, lai noteiktu attiecīgo dalībvalsti saskaņā ar AMPD 28.a panta 1. punktu, kurā pakalpojumu nodrošinātājs ir reģistrēts vai tiek uzskatīts par reģistrētu. NetzDG 3.e panta 1. punktā noteikts, ka NetzDG prasības principā attiecas uz šādā veidā reģistrētiem video koplietošanas platformu pakalpojumiem, taču, ņemot vērā īpašos noteikumus, kas minēti NetzDG 3.e panta 2.-4. punktā, jo īpaši attiecībā uz mazākiem un ārvalstu pakalpojumu nodrošinātājiem. Šie īpašie noteikumi attiecas uz lietotāju radītiem video un programmām, uz kurām attiecas AMPD, kamēr, piemēram, teksta saturi paliek nemainīgi, un šai ziņā NetzDG līdzšinējā piemērošana netiek ierobežota. Ar NetzDG 3.f pantu tiek izveidota oficiāla šķīrējtiesa strīdiem par video koplietošanas platformas pakalpojumiem.
Likumprojektā paredz turpmākas izmaiņas, kas jo īpaši uzlabo lietotāju juridisko stāvokli attiecībā pret sociālajiem tīkliem, ja rodas domstarpības par tīkla pasākumiem, piem. satura dzēšanu, un nodrošina lielāku pārredzamību.
Ņemot vērā pieredzi par līdzšinējiem pārredzamības ziņojumiem, jāpaaugstina pārredzamības ziņojumu informācijas saturs un salīdzināmība saskaņā ar NetzDG 2. pantu. Tādēļ turpmāk ir jāziņo cita starpā par izmaiņām pārredzamības ziņojumos salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumu periodiem un šo izmaiņu iespējamiem iemesliem. Lai sabiedrībai būtu vieglāk salīdzināt dažādu pakalpojumu nodrošinātāju pārskatus, turpmāk pārskatos būtu jāiekļauj būtiskākās informācijas kopsavilkums. Turklāt turpmāk arī jāziņo par iebildumu apstrādi (piemēram, "put-backs" skaitu), kā arī par automatizēto procedūru darbības principiem, sameklējot izņemamu saturu, ja pakalpojumu nodrošinātāji tādu izmanto. Pakalpojumu nodrošinātājiem arī turpmāk būs jāziņo par to, vai un cik lielā mērā zinātnei un pētniecībai tiek piešķirta piekļuve izziņas iespēju anonimizētai vērtēšanai, kāda īpaša ietekme nelikumīgiem saturiem, saskaņotām darbībām to izplatīšanā, un nelikumīgo saturu sasaistīšanai ir uz īpašām personīgām īpašībām.
NetzDG 3. panta 1. punkta otrais teikums tiek skaidrojoši papildināts, ka ziņošanas kanāliem, ar kuru palīdzību var pārsūtīt sūdzības par nelikumīgiem saturiem, jābūt viegli lietojamiem un saturam, cita starpā, jābūt viegli atpazīstamam un nekavējoties pieejamam. Ar šo vēlreiz tiek precizēts, ka grūti atrodams, garš vai sarežģīts “klikšķu ceļš” no ziņojamā satura līdz sūdzības iesniegšanas iespējai nav saderīgs ar likumu.
Ar jaunizveidoto NetzDG 3.b pantu tiek izveidota tā sauktā iebildumu procedūra. Tas nodrošina, ka sūdzību iesniedzēji, no vienas puses, un satura autori, no otras puses, var viegli panākt, lai sociālā tīkla pakalpojumu nodrošinātājs pārskatītu lēmumu par saturu.
Ar NetzDG 3.c pantu tiek ieviesta prasības atzīšanas iespēja šķīrējtiesas struktūrai, kas organizēta saskaņā ar privāttiesībām. Šāds izlīgums var palīdzēt atrast ārpustiesas risinājumu strīdiem starp sūdzības iesniedzējiem vai lietotājiem un pakalpojumu nodrošinātāju.
Ar NetzDG 4.a pantu tiek ieviestas Federālā Tieslietu biroja uzraudzības un rīkojumu izdošanas pilnvaras.
NetzDG 5. panta 1. punktā tiek precizēts, ka pilnvarotajām personām, kas saņem dokumentāciju, var būt iesniegtas prasības, ar kurām tiek apgalvota nepamatota nelegālo saturu klātbūtne. Jo īpaši runa ir par saturu atjaunošanas prasībām, ar kurām tiek pieprasīts atjaunot no tīkla izņemtu saturu ar atbilstošu pamatojumu, vai tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz to, tiek bloķēta konta darbība.
Saskaņā ar NetzDG 5. panta 2. punktu turpmāk dokumentu saņemšanai pilnvarotās personas kā tiesībaizsardzības iestāžu kontaktpersonas ir jānosauc tieši Federālajam tieslietu birojam, kas savukārt par to var informēt tiesībsargājošās iestādes.
Telemediju likuma (Telemediengesetz, TMG) 14. panta 3. un 4. punktu papildina tādā izpratnē, ka turpmāk tiesa, kas izskata lēmumu par datu publiskošanas pieļaujamību, vienlaikus var noteikt datu izsniegšanas pienākumu.
9. Nepieciešamība apkarot noziedzīgu naida runu internetā ir nemainīga aktualitāte. Iedzīvotāji var sagaidīt, ka tādi noziedzīgi uzbrukumi kā naids vai draudi netiks pieņemti nesodīti. Tas attiecas arī uz internetu. Turklāt noziedzīga naida runa var kļūt par augsni arī fiziskiem uzbrukumiem iedzīvotāju dzīvībai. Tāpat noziedzīga naida runa var izraisīt stipru iebiedēšanu, kas papildus indivīda vārda un rīcības brīvībai apdraud demokrātiskas apspriešanas iespēju kā tādu un tādējādi mūsu demokrātijas principus kopumā.
NetzDG, kas spēkā stājās 2017. gada 1. oktobrī, princips, noskaidrot sociālo tīklu nodrošinātāju pašreizējo atbildību, izskatot sūdzības par nelikumīgiem saturiem (“Notice-and-take-down”), pamatā ir sevi attaisnojis.
Tomēr iepriekšējā praktiskā pieredze ar NetzDG rāda, ka daži noteikumi ir jāturpina uzlabot. Ir svarīgi arī pielāgot NetzDG jaunajām AMPD prasībām.
Šā projekta papildinājumos precizē jau ar NetzDG ieviesto sūdzību pārvaldības sistēmu (piemēram, iebildumu procedūru, prasības regulētām pašregulācijas struktūrām) un tāpēc tās ietilpst procedūrās, ko regulē ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 14. panta 3. punkta otro teikuma daļu. Šis projekts nepadara stingrākas prasības attiecībā uz saturu pārbaudi un, ja nepieciešams, tā ātru izņemšanu vai bloķēšanu. Izlīguma noteikumi neuzliek pakalpojumu nodrošinātājiem pienākumu ierobežot pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši tāpēc, ka ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 17. pantu nevēlas ierobežot valstu ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismus.
10. Atsauces uz pamattekstiem: 2017. gada 1. septembra Likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos (BGBl. I, 3352. lpp.)
https://www.gesetze-im-internet.de/netzdg/NetzDG.pdf
2007. gada 26. februāra Telemediju likums (BGBl. I, 179. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 11. pantu 2019. gada 11. jūlija Likumā (BGBl. I, 1066. lpp.)
https://www.gesetze-im-internet.de/tmg/TMG.pdf
11. NĒ
12. —
13. NĒ
14. NĒ
15. Sociālo tīklu nodrošinātājiem projekts rada vienreizējus izdevumus 284 000 eiro un 2 279 000 eiro apmērā gadā. No tiem 45 400 eiro vienreizēji izdevumi, kā arī 89 400 eiro gadā iedalīti Direktīvas 2010/13/ES (AVMD-RL) 28.b panta transponēšanai viens pret vienu. Federālai valdībai rodas izpildes izdevumi 1 064 987,22 eiro gadā. Paredzētas papildu izmaksas 63 000 eiro gadā valsts tiesu administrācijām.
16. TBT aspekts
NĒ — projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību.
SPS aspekts
NĒ — projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību.
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
Fakss: +32 229 98043
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
