Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1387
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0252/NL
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261387.LV
1. MSG 001 IND 2026 0252 NL LV 21-05-2026 NL NOTIF
2. Netherlands
3A. Ministerie van Financiën
Belastingdienst/Douane centrale dienst voor in- en uitvoer
(cdiu.notificaties@belastingdienst.nl, 050 5232135)
3B. Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties
4. 2026/0252/NL - B00 - Būvniecība
5. Lēmums par pašvaldības instrumentiem, ar ko nodrošina siltumapgādes pārkārtošanu
6. Inženiertehniskā sistēma telpu apkurei ēkās.
7.
8. (Jauns) Bbl 4.248.a un 5.21.a0. pantā var būt ietverti tehniski noteikumi. Principā visiem ēku īpašniekiem saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē telpu apkures inženiertehniskās sistēmas energoefektivitāti ēkās, kā noteikts Bbl, ir iespēja izvēlēties citu sistēmu, kas atšķiras no vietējās pašvaldības piedāvātās sistēmas; tomēr metāna gāzes piegāde visiem mājokļiem un ēkām tiks pārtraukta. Turklāt šajā lēmumā ir paredzēts aizliegums attiecībā uz oglekļa emisijām no fosilajiem kurināmajiem, un katram ēkas īpašniekam tas ir jāievēro. Šie noteikumi pastiprina energoefektivitātes prasības telpu apkures inženiertehniskajām sistēmām ēkās, kas atrodas siltumapgādes pārkārtošanas zonā, nosakot rādītāju ≤ 0,7 jaunbūvēm un renovētajām ēkām, kurām nav pieslēguma centralizētajam siltumapgādes tīklam. Šie noteikumi paredz, ka ēkas īpašnieks var izvēlēties izmantot arī citu dabasgāzes alternatīvu, nevis to, kas norādīta vietējā attīstības plānā, lai aizstātu dabasgāzes pieslēgumu. Tādā gadījumā ēkas inženiertehniskajai sistēmai ir jāatbilst telpu apkures energoefektivitātes rādītājam, kas ir ≤ 0,7.
Bbl 1.2. pantā ir iekļauts noteikums par savstarpēju atzīšanu.
9. Pasākums ir nediskriminējošs, nepieciešams un samērīgs.
Pirmkārt, tas attiecas uz visām telpu apkures inženiertehniskajām sistēmām ēkās, kas atrodas siltumapgādes pārkārtošanas zonā, neatkarīgi no tā, kurā valstī šī ēkas inženiertehniskā sistēma ir ražota. Minētā prasība arī attiecas uz visām ēkām siltumapgādes pārkārtošanas zonā, neatkarīgi no īpašnieka vai lietotāja valstspiederības.
Šī prasība ir nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību. Dekrēta projekts ļauj pašvaldībām noteikt siltumapgādes pārkārtošanas zonas. Ilgtermiņā šajās zonās notiks pāreja no dabasgāzes uz ilgtspējīgu energoapgādi, piemēram, uz centralizētās siltumapgādes tīklu vai elektrisko siltumsūkni. Pašvaldība piedāvā ilgtspējīgu energoapgādi, taču arī ēku īpašnieki var izvēlēties alternatīvu risinājumu. Energoefektivitātes prasība ir iekļauta, lai neļautu ēku īpašniekiem izvēlēties, piemēram, neefektīvu siltumsūkni vai neefektīvu biokurināmā sadedzināšanu (piemēram, kurināšanu ar malku un neefektīvas granulu krāsnis). Būtu neproduktīvi, ja ēkas, kas atrodas siltumapgādes pārkārtošanas zonā, pārietu uz tādu metāna gāzes alternatīvu, kas potenciāli varētu emitēt vairāk CO₂. Energoefektivitātes prasība ir izstrādāta, lai to novērstu. Tāpēc ēku īpašnieki drīkst izvēlēties tikai ilgtspējīgas alternatīvas. Tas efektīvi samazinās CO₂ emisijas siltumapgādes pārkārtošanas zonā, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Visbeidzot, noteikums ir samērīgs. Ja rādītājs ir ≤ 0,7, tiek izslēgta lielākā daļa neefektīvāko sistēmu, taču ēku īpašniekiem tiek garantēta brīvība izvēlēties pašiem savas telpu apkures inženiertehniskās sistēmas ēkās. Ēkas īpašnieks var izvēlēties jebkuru alternatīvu, ja vien tā ir pietiekami ilgtspējīga. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ēku īpašniekiem nākotnē, iespējams, būs iespēja izvēlēties no vēl plašāka risinājumu klāsta, nevis tikai starp centrālapkures tīklu vai elektrisko siltumsūkni. Starp citu, siltumapgādes tīkli ir izslēgti no energoefektivitātes prasības, jo siltumapgādes tīkls ar zemāku energoefektivitāti joprojām tiek uzskatīts par pietiekami ilgtspējīgu. Tāpēc šīs stingrās prasības piemērošana centralizētās siltumapgādes tīkliem pārsniegtu to, kas ir absolūti nepieciešams, lai ierobežotu CO₂ emisijas siltumapgādes pārkārtošanas zonā. Turklāt šī prasība attiecas tikai uz to siltumapgādes pārkārtošanas zonu, ko ir noteikusi pašvaldība. Neefektīvās sistēmas joprojām ir atļautas ārpus šīs zonas. Tāpēc ir skaidri nolemts nenoteikt aizliegumu visas valsts mērogā.
9.a. Ja šī energoefektivitātes prasība netiks attiecināta uz ēku inženiertehniskajām sistēmām, tādā gadījumā par alternatīviem enerģētikas risinājumiem varēs izvēlēties neefektīvus siltumsūkņus vai neefektīvu biokurināmā sadedzināšanu, piemēram, kurināšanu ar malku vai neefektīvas granulu krāsnis. Būtu neproduktīvi pāriet no (fosilās) metāna gāzes uz alternatīvām, kas potenciāli emitē vairāk CO₂. Šāda pāreja nozīmētu arī nopietnu gaisa kvalitātes pasliktināšanos siltumapgādes pārkārtošanas zonā. Ja rādītājs ir ≤ 0,7, tiek izslēgtas neefektīvākās sistēmas.
9.b. Pasākums ir nebūtisks iekšējā tirgus ierobežojums, jo iedzīvotāji un uzņēmumi siltumapgādes pārkārtošanas zonā nevar izvēlēties tādu ēkas inženiertehnisko sistēmu, kuras energoefektivitātes prasība ir augstāka par 0,7. Tas var ietekmēt ēku inženiertehniskās sistēmas, kas importētas no citām dalībvalstīm. Šis noteikums ir spēkā neatkarīgi no tā, kurā valstī ēkas inženiertehniskā sistēma ir ražota (lai gan Bbl parasti tiek piemērots savstarpējās atzīšanas princips). Turklāt ir iespējams, ka ēkas siltumapgādes pārkārtošanas zonā pieder citu dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tie nevar brīvi izvēlēties ēkas inženiertehnisko sistēmu, kuras energoefektivitātes prasība ir augstāka par 0,7. Kā aprakstīts iepriekš, šis pasākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka lēmuma projekts nav neefektīvs (vai pat neproduktīvs) iecerētā mērķa sasniegšanā — pielāgoties klimata pārmaiņām un aizsargāt vidi.
9.c. Ja rādītājs ir ≤ 0,7, tiek izslēgta lielākā daļa neefektīvāko sistēmu, taču ēku īpašniekiem tiek garantēta brīvība izvēlēties pašiem savas ēku inženiertehniskās sistēmas telpu apkurei. Ēkas īpašnieks var izvēlēties jebkuru alternatīvu, ja vien tā ir pietiekami ilgtspējīga. Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ēku īpašniekiem nākotnē, iespējams, būs iespēja izvēlēties no vēl plašāka risinājumu klāsta, nevis tikai starp centrālapkures tīklu vai elektrisko siltumsūkni. Starp citu, siltumapgādes tīkli ir izslēgti no energoefektivitātes prasības, jo siltumapgādes tīkls ar zemāku energoefektivitāti joprojām tiek uzskatīts par pietiekami ilgtspējīgu. Tāpēc šīs stingrās prasības piemērošana centralizētās siltumapgādes tīkliem pārsniegtu to, kas ir absolūti nepieciešams, lai ierobežotu CO₂ emisijas siltumapgādes pārkārtošanas zonā. Turklāt šī prasība attiecas tikai uz siltumapgādes pārkārtošanas zonu, ko ir noteikusi pašvaldība. Neefektīvās sistēmas joprojām ir atļautas ārpus šīs zonas. Tāpēc ir skaidri nolemts nenoteikt šo aizliegumu visas valsts mērogā, jo tas būtu nesamērīgs.
10. Pamatdokumentu numuri vai nosaukumi:
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
