Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1522
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0281/FR
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261522.LV
1. MSG 001 IND 2026 0281 FR LV 08-06-2026 FR NOTIF
2. France
3A. Ministères économiques et financiers
Direction générale des entreprises
SCIDE/SQUALPI/PNRP
Bât. Sieyès -Teledoc 143
61, Bd Vincent Auriol
75703 PARIS Cedex 13
d9834.france@finances.gouv.fr
3B. Ministère de l'agriculture, de l'agro-alimentaire et de la souveraineté alimentaire
Direction générale de la performance économique et environnementale des entreprises
SCPE/SDC
3 rue Barbet de Jouy
75349 PARIS 07 SP
4. 2026/0281/FR - C60A - Marķējums
5. Obligāts izcelsmes marķējums gaļai, ko izmanto kā sastāvdaļu pārtikas produktos
6. Liellopu, cūku, aitu, kazu un mājputnu gaļa, arī gaļas izstrādājumi un mehāniski atdalīta gaļa, ko izmanto kā sastāvdaļu fasētos pārtikas produktos
7.
Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (INCO regula): 40., 43., 44. un 45. pantu
nepiemēro.
8. Pasākuma mērķis ir noteikt obligātu izcelsmes marķējumu liellopu, cūku, aitu, kazu un mājputnu gaļai, arī gaļas izstrādājumiem un mehāniski atdalītai gaļai, ko izmanto kā sastāvdaļu fasētos pārtikas produktos.
Ar to nosaka, ka uzņēmumiem vajadzētu norādīt pārtikas produktu sastāvā izmantotās gaļas izcelsmes valsti. Tomēr atkāpes ļauj tiem aprobežoties ar tādu norādi kā, piemēram, “ES” vai “ārpus ES”, vai pat “ES vai ārpus ES”.
Citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešā valstī likumīgi ražotiem vai tirgotiem produktiem šā pasākuma prasības netiek piemērotas.
Šis pasākums paliks spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim.
9. Šis pasākums tiek veikts saskaņā ar INCO regulas 39. pantu. Ar to dalībvalstīm tiek atļauts pieņemt pasākumus, kas paredz obligātu marķēšanu konkrētiem pārtikas produktu veidiem vai kategorijām, ja to pamato vismaz viens no šādiem iemesliem: sabiedrības veselības aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, krāpšanas novēršana vai negodīgas konkurences novēršana. Ir jāsniedz arī pierādījums, ka lielākā daļa patērētāju piešķir būtisku nozīmi šai informācijai. Šo pasākumu, ar ko nosaka obligātu pārtikas produktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu, drīkst ieviest tikai tad, ja ir pierādīta saikne starp noteiktām pārtikas produkta īpašībām un tā izcelsmi vai izcelsmes vietu.
9.a Tālāk minētie trīs punkti liecina, ka ir ievēroti visi INCO regulas 39. pantā noteiktie pamatojuma nosacījumi.
Saistība starp Eiropas izcelsmes gaļas īpašībām un tās izcelsmi.
Panta projekta II un III punktā ir paredzēts, ka uzņēmumiem vajadzētu norādīt pārtikas produktu sastāvā izmantotās gaļas izcelsmes valsti. Tomēr noteikumi, kas izklāstīti panta projektā, ļauj tiem aprobežoties ar tādām norādēm kā “ES” vai “ārpus ES”, vai pat “ES vai ārpus ES”. Līdz ar to vienīgā patiesi obligātā prasība pantā attiecībā uz izstrādājumu ir tāda, ka produkts ir jāklasificē vismaz vienā no šīm trim kategorijām (“ES”, “ārpus ES” vai “ES vai ārpus ES”); tad uzņēmums var izvēlēties vai nu ievērot šo minimālo prasību, vai norādīt izcelsmes valsti.
Kā izrādās, kopš 2006. gada 1. janvāra ir ieviests Eiropas noteikumu kopums (“Higiēnas pakete“), kas aptver visu pārtikas piegādes ķēdi no primārās ražošanas līdz pat izplatīšanai galapatērētājam. Ar divām regulām īpaši reglamentē lopkopības praksi un nosaka stingrus standartus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku:
Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, attiecas uz visiem pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes pārtiku;
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625, kas citastarp attiecas uz noteikumiem par dzīvnieku veselību un labturību.
Turklāt var minēt arī šādus noteikumus:
— Regula (EK) Nr. 1/2005, ar ko nosaka noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu, nosakot maksimālo pārvadāšanas laiku, obligātos atpūtas laikus, precīzu dzīvnieku blīvumu kravas telpā un noteiktu temperatūru uzturēšanu;
— Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā, kurā paredzēts, ka dzīvniekiem nedrīkst radīt nevajadzīgas sāpes, stresu vai ciešanas;
— Regula (ES) 2019/6 par veterinārajām zālēm, ar ko aizliedz antibiotiku lietošanu ar mērķi veicināt augšanu vai palielināt ražību.
Ar šo Eiropas regulu nosaka stingrus standartus, kas ietekmē dzīvnieka vielmaiņu un fizioloģiju visā tā dzīves laikā un līdz pat nokaušanai, kā arī gaļas īpašības apstrādes un pārstrādes laikā.
Pamatojoties uz šiem noteikumiem, nav noliedzams, ka dzīvnieku produktiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā, ir raksturīgas atšķirīgas īpašības salīdzinājumā ar tādiem pašiem produktiem no trešām valstīm.
Piemēram, INRAE pētnieku veiktie pētījumi citstarp apstiprina, ka stresa mazināšana dzīvnieku audzēšanas un nonāvēšanas laikā pozitīvi ietekmē gaļas kvalitāti1.
Francijas un Eiropas patērētāju gaidas.
Vairāk nekā desmit gados vairākos pētījumos ir pierādīts, ka patērētāji lielā mērā sagaida, ka pārtikas produktu sastāvdaļu izcelsme tiks marķēta.
Piemēram, aptauja, ko pētījumu aģentūra “Appinio“ veica 2023. gadā organizācijas “Collectif En Vérité“ (kas iestājas par pārtikas produktu izcelsmes pārredzamību)2 uzdevumā, liecināja, ka 86 % patērētāju uzskata, ka, veicot pirkumu, ir svarīgi saņemt informāciju par produktu izcelsmi.
Saskaņā ar “Opinion Way” 2025. gada aptauju “Les Français, l’agriculture et l’alimentation” gandrīz 69 % respondentu norāda, ka ir gatavi maksāt vairāk par reģionālu produktu vai par produktu, kas ir 100 % Francijas izcelsmes3.
Arī Eiropas patērētāji piešķir lielu nozīmi produktu izcelsmei. Piemēram, EFSA 2025. gada aprīļa Eirobarometra aptauja par pārtikas nekaitīgumu Eiropas Savienībā.
9.b Citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešā valstī likumīgi ražotiem vai tirgotiem produktiem šā pasākuma prasības netiek piemērotas. Tāpēc tam nebūs ietekmes uz pārrobežu pakalpojumiem un tirdzniecību.
Valsts vai Eiropas tiesību aktos pašlaik nav paredzēts vispārīgs pienākums norādīt to lauksaimniecības produktu izcelsmi, kurus izmanto kā sastāvdaļu fasētos pārtikas produktos.
Šis pasākums ir vismazāk ierobežojošais veids, kā sasniegt izvirzīto mērķi, jo vienīgā patiesi obligātā prasība ir tāda, ka uzņēmējam ir jānodrošina, lai pārtikas produkti atbilstu vismaz vienai no šīm trim marķēšanas kategorijām: “ES”, “ārpus ES” vai “ES vai ārpus ES”. Tad uzņēmumam ir iespēja vai nu ievērot šo minimālo prasību, vai norādīt izcelsmes valsti. Tāpēc šis pienākums ir vismazāk ierobežojošais.
9.c Nav cita veida, kā sasniegt izvirzīto mērķi, proti, informēt patērētāju. Ietekme uz tirdzniecību ar citām dalībvalstīm nav nesamērīga attiecībā pret mērķi nodrošināt patērētājiem pārredzamību un izsekojamību. Izcelsmes marķējums atbilst Eiropas patērētāju stingrajām prasībām nodrošināt gaļas produktu izsekojamību. Tas palīdz stiprināt un atjaunot patērētāju uzticību, jo īpaši pēc pārtikas skandāliem. Turklāt šis noteikums būtiski neietekmē tirdzniecību, ņemot vērā to, ka attiecīgo produktu tirdzniecība galvenokārt notiek Kopienas iekšienē.
10. Atsauces: atsauču nav.
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
