Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1412
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0260/DE
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261412.LV
1. MSG 001 IND 2026 0260 DE LV 22-05-2026 DE NOTIF
2. Germany
3A. Bundesministerium für Wirtschaft und Energie, Referat EB3
3B. Der Beauftragte der Bundesregierung für Kultur und Medien (BKM), Referat KM56 (E-Mail: km56@bkm.bund.de)
4. 2026/0260/DE - SERV30 - Mediji
5. Likums par Eiropas audiovizuālo darbu atbalstīšanu, nosakot mediju pakalpojumu sniedzēju ieguldīšanas pienākumu (Likums par mediju ieguldīšanas pienākumu — MedienInvestVG)
6. Mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma vai video pakalpojumi pēc pieprasījuma.
7.
8. Saskaņā ar MedienInvestVG mediju pakalpojumu sniedzējiem, t. i., video pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem un televīzijas raidorganizācijām, kurām ir mediju bibliotēkas un kuras gūst ienākumus no Vācijas skatītāju tirgus, ir jāiegulda 8 % no sava neto apgrozījuma (vai, sabiedrisko raidorganizāciju gadījumā, no programmu izdevumiem) Eiropas audiovizuālo darbu ražošanā un izplatīšanā. Mērķis ir nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu iegudījumu līmeni Vācijas ražošanas nozarē. Noteikta daļa no šiem ieguldījumiem ir jāpiešķir, izmantojot apakškvotas, jaunu darbu veidošanai (60 %), oriģināldarbiem vācu valodā (80 %) un neatkarīgo kinoproducentu filmām (70 %). Turklāt klauzula par tiesību atjaunošanu ir paredzēta, lai stiprinātu neatkarīgo kinoproducentu pozīcijas. Lai vienlaikus nodrošinātu pietiekamu tirgus elastīgumu, izņēmuma klauzula ļauj atkāpties no likuma noteikumiem par ieguldījumiem, noslēdzot brīvprātīgu vienošanos starp mediju pakalpojumu sniedzēju un vienu vai vairākām ražotāju pārstāvju apvienībām, ar nosacījumu, ka mediju pakalpojumu sniedzējs apņemas palielināt ieguldījumus vismaz par 12 procentiem un tiek panākta vienošanās par taisnīgiem nosacījumiem lietošanas tiesību piešķiršanai. Vācijas Federālā kino padome (FFA) pārbaudīs, vai tiek ievērotas gan likumā noteiktās, gan brīvprātīgās saistības, pamatojoties uz mediju pakalpojumu sniedzēju konfidenciāli iesniegtajiem attiecīgajiem apgrozījuma rādītājiem un ieguldījumu dokumentāciju. Neatbilstības gadījumā FFA var noteikt kompensācijas maksājumu. Likuma efektivitāti pēc trim gadiem izvērtēs federālās valdības kultūras un mediju komisārs (BKM), kurš par konstatējumiem ziņos Bundestāgam.
9. MedienInvestVG mērķis ir nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu ieguldījumu līmeni un tirgus daudzveidību, vienlaikus veicinot Eiropas un Vācijas kinematogrāfijas nozares attīstību, kā arī uz ieguldījumiem balstītu konkurenci. Tādējādi likums palīdz saglabāt ražošanas nozares konkurētspēju Vācijā un Eiropā un stiprināt Eiropas filmu un televīzijas nozari, kā arī tajā iesaistītos radošos speciālistus.
9.a. Lai sasniegtu mērķi stiprināt Vācijas un Eiropas ražošanas nozari un nodrošinātu piedāvātā satura daudzveidību, likums MedienInvestVG garantē, ka nepieciešamie ieguldījumi netiek novirzīti tikai esošo darbu licencēšanai, bet gan jo īpaši — jauna satura radīšanai.
Pienākums daļu no ieguldījumiem novirzīt darbiem, kas tapuši vācu valodā, stiprina vācu valodas filmu ražošanas nozari, veicina kultūras daudzveidību audiovizuālajā nozarē un atbalsta vācu valodu tādā apjomā, kā to atļauj ES tiesību akti. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) arī ļauj dalībvalstīm pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt kultūras daudzveidību audiovizuālajā tirgū. Dalībvalstis var ieviest stingrākus noteikumus, piemēram, ar valodu saistītas prasības, nekā noteikts AVMP direktīvā, ja vien tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa (EST) to apstiprināja, izskatot lietu par kvotu spāņu valodai (sk. EST 2009. gada 5. marta spriedumu lietā C‑222/07 – UTECA).
Atbilstīgiem darbiem lielākoties jābūt tādu kinoproducentu veidotiem, kuri ir neatkarīgi no mediju pakalpojumu sniedzēja, kas pasūtījis darbu (t. i., relatīva neatkarība). Tādējādi šo apakškvotu var izpildīt tikai tad, ja mediju pakalpojumu sniedzējs neīsteno korporatīvo kontroli pār ražotāju. Tas stiprina tirgus daudzveidību, saglabā daudzveidīgu ražošanas nozari un galu galā nāk par labu lietotājiem.
Turklāt likuma mērķis ir radīt stimulus filmu producentiem ieviest inovācijas un stiprināt viņu ekonomisko neatkarību. Šis mērķis tiek sasniegts, ļaujot filmu producentiem ilgtspējīgāk nekā līdz šim gūt labumu no audiovizuālo darbu izstrādes un producēšanas. Pašlaik pastāv strukturāla nelīdzsvarotība starp mediju pakalpojumiem un filmu producentiem, un tā ierobežo nozares inovācijas spēju. Likumā tas tiek risināts, ieviešot pakāpenisku tiesību atjaunošanu par labu ražotājiem saistībā ar ieguldīšanas pienākumu. Šis mehānisms ļauj neatkarīgiem producēšanas uzņēmumiem laika gaitā izveidot savu tiesību katalogu, autonomi tirgot šīs tiesības un iegūtos ieņēmumus no jauna ieguldīt jauna, inovatīva satura un projektu izstrādē. Tādējādi neatkarīgie filmu producenti ilgtspējīgāk nekā iepriekš piedalīsies to darbu ekonomiskajā panākumā, kurus viņi izstrādā un ražo, tādējādi stiprinot savu ekonomisko noturību un pretojoties pašreizējai tendencei ražošanas tirgū veidot ļoti vertikāli integrētas korporatīvās struktūras.
Neatkarīgo ražošanas nozaru nostiprināšana nav saistīta tikai ar ekonomisko mērķu sasniegšanu. Tā ir arī būtisks ieguldījums kultūras daudzveidībā, kā atzīts 2005. gada UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Ieguldījumu saistības un tiesību atgūšanas mehānisms nav atsevišķi noteikumi; drīzāk tie ir cieši savstarpēji saistīti instrumenti, kas savu pilnīgo regulatīvo iedarbību var sasniegt tikai tad, ja tos piemēro kopā.
9.b. Digitālo mediju tehnoloģiju attīstība un apraides joslas platuma palielināšanās ir veicinājusi jaunu, pēc pieprasījuma pieejamu pakalpojumu rašanos, un, pateicoties arvien plašākai mediju konverģencei, ir izraisījusi fundamentālas pārmaiņas mediju patēriņā. Arvien populārāki kļūst nelineārie pakalpojumi pēc pieprasījuma, jo īpaši uz abonēšanu un reklāmu balstīti video pakalpojumi pēc pieprasījuma (S-VoD un A-VoD), savukārt samazinās tradicionālās lineārās televīzijas izmantošana. Tirgū dominē starptautiskie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, Netflix, Amazon Prime Video, Apple TV un Disney+, kuru katalogos galvenokārt ir viņu pasūtīti vai līdzradīti darbi, bet tie neatbilst “Eiropas darba” kritērijiem. Eiropas Savienība (ES) uz šīm tirgus norisēm reaģēja jau 2017. gadā. Lai nodrošinātu pienācīgus ieguldījumus Eiropas darbos, AVMP direktīvas 13. panta 2. punkts ļauj dalībvalstīm pieprasīt gan to teritorijā reģistrētiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, gan tādiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbība vērsta uz šo valstu teritoriju, bet kuri reģistrēti citā dalībvalstī (tā sauktie pārrobežu pakalpojumi), veikt tiešus ieguldījumus Eiropas darbos.
Vairākas ES dalībvalstis, tostarp Francija, Itālija, Portugāle un Spānija, jau izmanto šo Eiropas pilnvarojumu.
Ar MedienInvestVG arī Vācija sper šo soli. Ņemot vērā ieguldīšanas pienākumus, kas ieviesti daudzās citās Eiropas dalībvalstīs, pamatojoties uz AVMPD, šāda pienākuma neesamība Vācijā varētu radīt neizdevīgus konkurences apstākļus. Mediju pakalpojumu sniedzēji varētu arvien vairāk novirzīt iepriekš Vācijā veiktos ieguldījumus uz citām Eiropas valstīm, lai izpildītu tur piemērojamās saistības. Saskaņā ar Eiropas Audiovizuālā novērošanas centra 2025. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu par apraides un straumēšanas pakalpojumu sniedzēju ieguldījumiem Eiropas oriģinālajā saturā (18. lpp.), globālo straumēšanas pakalpojumu sniedzēju ieguldījumi Vācijā ir ievērojami mazāki nekā citās dalībvalstīs un, ņemot vērā Vācijas ražošanas tirgus apjomu, neatbilst arī gaidītajam.
9.c. Vienlaikus MedienInvestVG ierobežo mediju pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības brīvību tikai tiktāl, cik tas ir absolūti nepieciešams. Pakalpojumu sniedzēji pilda savus pienākumus, veicot tiešus ieguldījumus un vienlaikus saglabājot brīvību izvēlēties attiecīgo kinoproducentu un producējamā vai licencējamā audiovizuālā darba žanru, formu un saturu saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
Ieguldīšanas pienākums attiecas uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir ļoti atšķirīgi uzņēmējdarbības modeļi, programmu orientācija un korporatīvās struktūras. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku elastīgumu, 9. pants ļauj viņiem slēgt līgumus ar vienu vai vairākām kinoproducentu pārstāvības apvienībām, tādējādi pieļaujot atkāpes no likuma prasībām, kas saistītas ar ieguldījumiem. Šī tā sauktā “neiesaistīšanās” klauzula ir paredzēta likumā paredzētās iejaukšanās samērīguma aizsardzībai un nodrošina, ka minētā prasība tiek īstenota tā, lai tiktu ievērotas pamattiesības.
Lai izmantotu šo elastīgumu, mediju pakalpojumu sniedzējam ir jāapņemas palielināt ieguldījumus vismaz par divpadsmit procentiem, un līgumā jāiekļauj nosacījums par lietošanas tiesībām, kurā tiek pienācīgi ņemtas vērā abu pušu intereses. Tas nodrošina, ka tiesību aktos noteiktie mērķi tiek sasniegti vai pārsniegti vismaz salīdzināmā mērā saskaņā ar nozares nolīgumu. Neiesaistīšanās klauzula ir vienlīdz pieejama visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Tieši šī konkrētā kombinācija, kurā, no vienas puses, ietilpst brīvprātīgas ieguldījumu saistības, kas noteiktas individuāli noslēgtos līgumos un normatīvajos aktos, un, no otras puses, normatīvajos aktos noteiktā minimālā ieguldījumu kvota mediju pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina vislielāko iespējamo ekonomisko elastīgumu, vienlaikus garantējot minimālo ieguldījumu apjomu Vācijā.
10. Atsauce uz pamatdokumentiem: pamatdokumentu nav.
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
