Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1440
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0266/ES
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261440.LV
1. MSG 001 IND 2026 0266 ES LV 27-05-2026 ES NOTIF
2. Spain
3A. Subdirección General de Asuntos Industriales, Energéticos, de Transportes y Comunicaciones, y de Medio Ambiente
Dirección General de Coordinación del Mercado Interior y otras Políticas Comunitarias
Secretaría de Estado para la Unión Europea
Ministerio de Asuntos Exteriores, Unión Europea y Cooperación
3B. Subdirección General de Residuos
Dirección General de Calidad y Evaluación Ambiental
Secretaría de Estado de Medio Ambiente
Ministerio para la Transición Ecológica y el Reto Demográfico
4. 2026/0266/ES - S20E - Atkritumi
5. Karaļa dekrēta projekts, ar ko reglamentē tekstilizstrādājumus un apavus, kā arī to atkritumu apsaimniekošanu
6. Projekts attiecas uz tekstilizstrādājumiem un netekstilizstrādājumiem, apģērbiem, apaviem un piederumiem, kas paredzēti izmantošanai mājsaimniecībā vai citām vajadzībām, ja šādu izstrādājumu īpašības un sastāvs ir līdzīgs to izstrādājumu īpašībām un sastāvam, kas paredzēti izmantošanai mājsaimniecībā. Uz tiem attiecas paplašinātās ražotāja atbildības sistēma.
7.
8. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2025/1892 (2025. gada 10. septembris), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, transponēšana.
Ar šo karaļa dekrēta projektu reglamentē tiesisko satvaru, kas piemērojams tekstilizstrādājumiem un apaviem attiecībā uz šo produktu atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, lai samazinātu to ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā un tādējādi virzītos uz aprites ekonomiku, par prioritāti nosakot novēršanu, atkalizmantošanu, sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu.
Šajā nolūkā karaļa dekrēta projektā ir noteikti:
– tekstilizstrādājumu šķirotās savākšanas nosacījumi;
– nosacījumi, kad tekstilizstrādājumu atkritumi vairs netiek uzskatīti par atkritumiem, un nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz lietotu izstrādājumu sūtījumiem;
– ražotāja paplašinātas atbildības shēma attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem, kurā definēts izstrādājuma ražotājs, tā pienākumi un kolektīvo shēmu pienākumi, kā arī noteiktas izmaksas, kas finansējamas saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekošanu;
– pārredzama informācijas sistēma, kas reglamentē gan Izstrādājumu ražotāju reģistram sniedzamo informāciju, gan gada ziņojumu, kas RAP sistēmām jāiesniedz kompetentajai iestādei, kā arī tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekotāju pienākumu sniegt gada ziņojumu;
– pārredzama informācijas sistēma, kas reglamentē gan Izstrādājumu ražotāju reģistram sniedzamo informāciju, gan gada ziņojumu, kas RAP sistēmām jāiesniedz kompetentajai iestādei, kā arī tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekotāju pienākumu sniegt gada ziņojumu;
– informācija par ilgtspējīgu patēriņu, kas jādara pieejama galapatērētājam.
9. Šā karaļa dekrēta projekta pamatā ir, pirmkārt, 2022. gada 8. aprīļa Likums Nr. 7/2022 par atkritumiem un piesārņoto augsni aprites ekonomikas kontekstā, kura 18. pantā ir aizliegta nepārdotu tekstilizstrādājumu pārpalikumu iznīcināšana vai apglabāšana poligonos, bet 25. pantā ir noteikts pašvaldību pienākums līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošināt tekstilizstrādājumu atkritumu šķirotu savākšanu. IV sadaļā ir noteikts tiesiskais regulējums, kas reglamentē ražotāja paplašināto atbildību par izstrādājumu, un tas ir jāprecizē ar īpašu karaļa dekrētu, kā paredzēts minētās sadaļas 37. panta 2. punktā. Visbeidzot, minētā likuma septītajā nobeiguma noteikumā ir paredzēts trīs gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā izveidot īpašu ražotāja paplašinātas atbildības shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.
Un, otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2025/1892 (2025. gada 10. septembris), ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, kas, papildus pārtikas atkritumu dažādu aspektu regulēšanai, attiecas arī uz tekstilizstrādājumiem un apaviem un paredz dalībvalstīm ieviest ražotāja paplašinātu atbildību, norādot apsaimniekošanas izmaksas, kas jāsedz ražotājiem, un to pienākumus informēt galapatērētājus.
9.a. Paziņotais pasākums ir vērsts uz risku, kas rodas, turpinot ievērot lineāro ekonomikas modeli “iegādāties, lietot un izmest”, kurā atkārtotas izmantošanas, remonta un reciklēšanas pakāpe ir zema. Šajā nolūkā pasākums ietekmē atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un virzītos uz aprites ekonomiku.
Ir svarīgi atzīmēt, ka šī nozare ir kļuvusi par vienu no prioritārajām atkritumu plūsmām saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, ņemot vērā tekstilizstrādājumu ražošanas un patēriņa ievērojamo pieaugumu pasaulē, kā norādīts tiesību akta priekšlikumam pievienotajā Eiropas Komisijas ietekmes novērtējumā sniegtajos datos. Tas ir cieši saistīts ar “ātrās modes” uzplaukumu, kura rezultātā preces, jo īpaši apģērbi, tiek iegādātas un izmestas daudz biežāk, un daudzos gadījumos tām ir ierobežota izturība vai iespēja tās salabot, tādējādi palielinot šāda veida atkritumu daudzumu. Šajā kontekstā, kā liecina pētījums par sadzīves atkritumiem, ko 2020. gada oktobrī publicēja Aprites ekonomikas fonds, tiek lēsts, ka Spānijā 2017. gadā tekstilizstrādājumu atkritumu apjoms sasniedza 1 060 200 tonnas, kas atbilst aptuveni 23 kg uz vienu iedzīvotāju. Jaunākie pētījumi, piemēram, Tekstila un modes novērošanas centra publicētais “Tekstila un modes aprites ziņojums par 2023.–2024. gadu”, liecina, ka 2022. gadā tika radīti aptuveni 900 000 tonnu tekstilizstrādājumu atkritumu, kas atbilst aptuveni 20 kg uz vienu cilvēku gadā, turklāt atkritumu šķirošanas rādītāji joprojām bija ļoti zemi.
Šajā kontekstā ir nepieciešams nošķirt tekstilizstrādājumu un apavu nozares ekonomisko izaugsmi no atkritumu rašanās, kas saistīta ar šīs nozares produktiem, kā arī panākt progresu šādu atkritumu rašanās novēršanā un pareizā apsaimniekošanā. Šajā nolūkā ar pasākumu tiek pieņemta visaptveroša pieeja, kuras galvenais mērķis ir noteikt kvantitatīvus mērķrādītājus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, šķirotu savākšanu, sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu. Tas arī reglamentē nosacījumus tekstilizstrādājumu šķirotai savākšanai un sociālās ekonomikas subjektiem kā atkritumu apsaimniekotājiem; tas nosaka, kad tekstilizstrādājumu atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, un nosacījumus, kas piemērojami atkritumu sūtījumiem, lai tos atšķirtu no tādu lietotu izstrādājumu sūtījumiem, kas ir piemēroti atkārtotai izmantošanai, un nosaka gan informāciju, kas sniedzama Izstrādājumu ražotāju reģistram, gan informāciju par ilgtspējīgu patēriņu, kas jādara pieejama galalietotājam.
Visbeidzot, ir jāpiemin noteikumi, kas reglamentē ražotāja paplašinātas atbildības (EPR) shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem, kurā saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem ir iekļauta izstrādājumu ražotāja definīcija, kas aptver mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) (lai gan noteikumos minētajiem uzņēmumiem ir paredzēti garāki termiņi, lai izpildītu noteiktas prasības), kā arī šo uzņēmumu un kolektīvo sistēmu pienākumi, nosakot finansējamo izmaksu apjomu saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekošanu. Iepriekšējā pieredze ar citām atkritumu plūsmām Spānijā liecina par šīs pieejas efektivitāti, kas atbalsta saikni starp šādiem pasākumiem un uzlabotiem vidiskajiem rezultātiem.
Pasākums saskanīgi un sistemātiski īsteno sabiedrības interešu mērķi, pilnībā integrējoties Eiropas un valsts tiesību aktu par atkritumiem satvarā, piemērojot principus “piesārņotājs maksā” un “atkritumu hierarhija”, kā arī īstenojot 2022. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 7/2022 no aprites ekonomikas skatījuma. Tiesību akta projekts iesaista visas ieinteresētās personas (ražotājus, patērētājus un valsts iestādes), nosakot skaidras un savstarpēji papildinošas saistības, tādējādi nodrošinot samērīgu un saskaņotu pieeju, kuras mērķis ir efektīvi samazināt šo izstrādājumu ietekmi uz vidi.
9.b. Paziņotais pasākuma projekts atbilst Eiropas līmenī noteiktajām ziņošanas un izpildes saistībām atkritumu jomā un neierobežo iekšējo tirgu. Šajā kontekstā ražotājiem tajā tiek noteikti pienākumi, pamatojoties uz ražotāja paplašinātas atbildības principu, kāds noteikts Direktīvā (ES) 2025/1892, kurā paredzēts, ka dalībvalstīm jāievieš ražotāja paplašināta atbildība, nosakot apsaimniekošanas izmaksas, kuras ražotājiem jāsedz, un viņu pienākumus sniegt informāciju galalietotājiem.
Līdz ar to ietekme uz pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumiem aprobežojas ar prasību, ka ikvienam ražotājam, neatkarīgi no izcelsmes (iekšzemes, citas dalībvalsts vai trešās valsts), kas laiž šos izstrādājumus Spānijas tirgū, ir jāievēro noteiktie pienākumi, piemēram, reģistrācija attiecīgajā reģistrā, dalība kolektīvā EPR shēmā un attiecīgu finanšu un ziņošanas pienākumu izpilde. Šīs prasības ir saderīgas ar Direktīvas (ES) 2025/1892 obligāto īstenošanu visā Eiropas Savienībā, kas nodrošina saskaņotu regulējumu un novērš būtiskus iekšējā tirgus izkropļojumus.
Turklāt Likuma Nr. 7/2022 18. pantā ir aizliegta nepārdotu tekstilizstrādājumu pārpalikumu iznīcināšana vai apglabāšana atkritumu poligonos, bet 25. pantā ir paredzēts, ka pašvaldībām līdz 2024. gada 31. decembrim ir jānodrošina tekstilizstrādājumu atkritumu šķirota savākšana. IV sadaļā ir iekļauts tiesiskais regulējums, kas reglamentē ražotāja paplašināto atbildību par izstrādājumu, un tas ir jāprecizē ar īpašu karaļa dekrētu, kā paredzēts minētās sadaļas 37. panta 2. punktā. Visbeidzot, minētā likuma septītajā nobeiguma noteikumā ir paredzēts trīs gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā izstrādāt īpašu EPR shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.
Līdz ar to noteikumu izstrāde ar karaļa dekrētu, kas reglamentē RAP shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem, ir ne tikai nepieciešama, bet arī steidzama, ņemot vērā to, ka 2022. gada 8. aprīļa Likumā Nr. 7/2022 paredzētais trīs gadu termiņš ir beidzies un ir jātransponē grozījumi Eiropas Savienības tiesību aktos par tekstilizstrādājumu un apavu atkritumiem.
Tika apsvērtas šādas alternatīvas: 0) neizstrādāt jaunu standartu, atstājot tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekošanu nereglamentētu un nepiemērojot EPR; 1) izstrādāt īpašu karaļa dekrētu, kas reglamentētu atkritumu plūsmas apsaimniekošanu un EPR shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem, īstenojot attiecībā uz šo plūsmu 2022. gada 8. aprīļa Likuma Nr. 7/2022 IV sadaļu; 2) reglamentēt tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un tās EPR shēmu kopā ar citām reglamentējamajām atkritumu plūsmām vienotā karaļa dekrētā; un 3) reglamentēt tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu un tās EPR shēmu, grozot Likumu Nr. 7/2022.
Tika izvēlēts 1. risinājums, proti, izstrādāt jaunu īpašu karaļa dekrētu, ar kuru, no vienas puses, īstenotu 2022. gada 8. aprīļa Likumu Nr. 7/2022 saskaņā ar tā septītā nobeiguma noteikuma prasībām un, no otras puses, reglamentētu EPR shēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apaviem. Šis risinājums ir atzīts par vispiemērotāko, jo 0. risinājums nozīmētu 2022. gada 8. aprīļa Likuma Nr. 7/2022 septītajā nobeiguma noteikumā paredzētā nosacījuma pārkāpumu, kā arī ES noteiktā pienākuma transponēt Direktīvu 2025/1892 nepildīšanu. 2. risinājums tika noraidīts, jo tas varētu radīt neskaidrības par šīs procedūras noteikumiem un īpatnībām salīdzinājumā ar citām, kuras varētu reglamentēt kopīgi, un 3. risinājums tika noraidīts, jo likums jau pašlaik skaidri paredz tā īstenošanu ar karaļa dekrētu.
Tādējādi pieņemtais pasākums ir uzskatāms par vismazāk ierobežojošo līdzekli izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo tas nosaka samērīgu pienākumu kopumu, kas ļauj novērst:
9.c. Ar šo pasākumu noteiktie ierobežojumi, proti, tādi mērķi kā atkritumu rašanās novēršana, šķirošana, sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšana, ir samērīgi ar sasniedzamā sabiedrības interešu mērķa nozīmīgumu, proti, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un veselību, jo tie īsteno atkritumu hierarhijas principu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu.
Konkrētāk, šis pasākums paredz, ka izstrādājumu ražotājam, laižot tirgū tekstilizstrādājumus un apavus un apsaimniekojot no tiem radušos atkritumus, ir jāievēro cilvēku veselības, patērētāju tiesību un vides aizsardzības principi, kā arī jāpiemēro atkritumu hierarhija, un tas nosaka finansēšanas pienākumus, kas ir izklāstīti Direktīvā (ES) 2025/1892. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pašā direktīvā, tās 22.a panta 9. punktā, kā arī 2022. gada 8. aprīļa Likuma Nr. 7/2022 43. panta 1. punktā ir paredzēta iespēja noteikt izmaksas, kas saistītas ar tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu apsaimniekošanu jaukta tipa atlikušo atkritumu frakcijā, noteikumos ir paredzētas šādas izmaksas saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu atkritumu reģenerāciju no minētās jaukta tipa frakcijas.
Turklāt tajos ir noteikts, ka kolektīvajām ražotāja paplašinātas atbildības shēmām ir jādara galalietotājiem pieejama informācija par tekstilizstrādājumu un apavu ražošanas ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un sociālajām tiesībām un cilvēktiesībām, jo īpaši par to ietekmi, ko izraisa ātrās modes prakse un patēriņš, reciklēšana un citas reģenerācijas un apglabāšanas darbības, kā arī radušos atkritumu nepienācīga apsaimniekošana, piemēram, piegružošana vai apglabāšana sadzīves atkritumu jaukta tipa atlikuma frakcijā, kā arī par pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai mazinātu šādu ietekmi.
Tādējādi pasākums palīdzēs sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, un jo īpaši mērķi Nr. 12 “Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana” un mērķi Nr. 13 “Klimata pasākumi”, samazinot uz atkritumu poligoniem nosūtīto tekstilizstrādājumu atkritumu daudzumu.
Līdz ar to šis pasākums nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp sasniedzamajiem ieguvumiem un uzlikto slogu, jo tas ir samērīgs un nepieciešams instruments, lai risinātu problēmu, kurai ir arvien lielāka nozīme vides un sociālajā jomā.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem:
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Jā
16.
TBT aspekts:
Projekts ir tehniski noteikumi vai atbilstības novērtējums
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
