Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1669
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0313/IT
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261669.LV
1. MSG 001 IND 2026 0313 IT LV 24-06-2026 IT NOTIF
2. Italy
3A. Ministero delle Imprese e del Made in Italy
Dipartimento Mercato e Tutela Direzione Generale Consumatori e Mercato
Divisione II. Normativa tecnica - Sicurezza e conformità dei prodotti, qualità prodotti e servizi
00187 Roma - Via Molise, 2
3B. Ministero dell’agricoltura, della sovranità alimentare e delle foreste
Direzione generale dello sviluppo rurale
DISR VII - Valorizzazione biodiversità animale
Via XX Settembre, 20 - 00187 Roma
4. 2026/0313/IT - C60A - Marķējums
5. Noteikumi, ar ko reglamentē “Dzīvnieku labturības valsts kvalitātes sistēmu — SQNBA” saskaņā ar 2020. gada 19. maija Dekrētlikuma Nr. 34 224.a pantu un darbības procedūras nobarojamo cūku sertifikācijas prasību (specifikāciju) pārvaldībai un apstiprināšanai [..]
6. Ar priekšlikumu reglamentē SQNBA sertifikāciju, nosakot dzīvnieku veselības un labturības prasības, kas ir augstākas par tām, kuras noteiktas ES un valsts tiesību aktos attiecībā uz ārā audzētu liellopu un cūku sertifikāciju, kā arī tirdzniecības noteikumus attiecībā uz sertificētiem dzīvniekiem un produktiem.
7.
8. Dzīvnieku labturības valsts kvalitātes sistēma (turpmāk “SQNBA”) ir sertifikācijas shēma, kas paredzēta lopkopības saimniecībām un no tām iegūtiem dzīvnieku izcelsmes produktiem saistībā ar dzīvnieku labturību un izveidota saskaņā ar 2020. gada 19. maija Dekrētlikuma Nr. 34 224.a pantu, kas ieviests ar 2020. gada 17. jūlija Konversijas likumu Nr. 77 (https://www.gazzettaufficiale.it/eli/id/2020/07/18/20A03914/sg).
SQNBA ir izveidota, sadarbojoties Lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un mežsaimniecības ministrijai (MASAF), Veselības ministrijai un “Accredia” (Itālijas Akreditācijas iestādei), un tās mērķis ir noteikt valsts ražošanas pamatshēmu, lai uzlabotu ražošanas procesu ilgtspēju un pārredzamību attiecībā uz patērētājiem.
Ierosinātajos tehniskajos noteikumos (1.–11. pants) ir izklāstīta procedūra, kā noteikt dzīvnieku veselības un labturības prasības, kas ir augstākas par ES un valstu tiesību aktos noteiktajām prasībām, lai kvalificētu pārtikas ražošanai paredzētā audzēšanas procesa pārvaldību. Turklāt tajos ir precizēts, ka dalība SQNBA ir brīvprātīga un piekļuves tiesības ir garantētas visiem likumīgi iesaistītajiem uzņēmējiem Eiropas Savienības dalībvalstīs. Visbeidzot, projektā ir reglamentēta arī sertifikātu izsniegšana par atbilstību SQNBA prasībām, kā arī procedūras un metodes, ar kurām personas, kas pieder pie attiecīgās ražošanas ķēdes, drīkst tirgot sertificēta ganāmpulka dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus. Savukārt 12. pantā ir noteikts, ka, pamatojoties uz Dzīvnieku labturības tehniskās un zinātniskās komitejas (CTSBA) priekšlikumu, kā paredzēts dekrēta 10. pantā, tiek noteiktas sertifikācijas prasības (specifikācijas) attiecībā uz liellopu un nobarojamo cūku sugām, kuras audzē brīvā dabā, un to teksti ir izklāstīti 3. pielikumā.
Visbeidzot, priekšlikuma 13. pantā ir paredzēts vienlaikus atcelt iepriekšējos valsts tiesību aktus par SQNBA.
9. SQNBA mērķis ir izveidot valsts līmeņa sistēmu, lai uzlabotu ražošanas procesu ilgtspējību un palielinātu pārredzamību patērētājiem.
Projekts ir iesniegts atkārtoti, lai ņemtu vērā atsaukumu, kas paziņots 2026. gada 22. aprīļa Ziņojumā Nr. 009 (Paziņojums 2026/0075/IT), kurā Komisija atzīst par nepieciešamu atcelt iepriekšējos SQNBA noteikumus un aizstāt tos ar jaunu projektu.
Priekšlikums, atsaucot iepriekšējos valsts tiesību aktus, ietver gan procedūru tādu dzīvnieku veselības un labturības prasību noteikšanai, kas ir augstākas par attiecīgajos Eiropas un valsts standartos noteiktajām prasībām, lai reglamentētu pārtikas ražošanai paredzētu dzīvnieku audzēšanas procesa pārvaldību, gan sertifikācijas prasības (specifikācijas) attiecībā uz liellopu sugām un nobarojamo cūku sugām, kas tiek audzētas ārpus telpām. Dalība SQNBA ir brīvprātīga, un piekļuves tiesības ir garantētas visiem likumīgi iesaistītajiem Eiropas Savienības uzņēmējiem (1. panta 1. punkts). Priekšlikumā ir reglamentēta arī sertifikātu izsniegšana par atbilstību SQNBA prasībām, kā arī procedūras un metodes, ar kurām dažādas personas drīkst tirgot sertificēta ganāmpulka dzīvniekus vai dzīvnieku izcelsmes produktus.
2016. gada un 20213. gada Eirobarometra aptauju rezultāti liecina, ka Itālijas un visas Eiropas iedzīvotāju vidū pieaug bažas par dzīvnieku labturību un antibiotiku lietošanas samazināšanu lopkopībā. Šī interese liecina par to, ka ir jāpalielina marķēšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir sniegt pārredzamu informāciju par minētajiem jautājumiem. Šo tendenci apstiprina Eiropas Komisijas “Pētījums par dzīvnieku labturības marķējumu – galīgais ziņojums”, kurā konstatēts liels pieprasījums pēc informācijas par dzīvnieku audzēšanas apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanās brīvību, turēšanas apstākļiem, piekļuvi āra teritorijai un kaušanas paņēmieniem. Pētījumā arī uzsvērts, ka patērētāji ir ieinteresēti marķēšanas shēmās, kas apliecina augstus dzīvnieku labturības standartus, jo īpaši audzēšanas un kaušanas posmos.
AISA–Federchimica2 2022. gadā veiktajā pētījumā arī tika apstiprināts tas, cik lielu nozīmi Itālijas iedzīvotāji piešķir dzīvnieku labturībai. Vairāk nekā 80 % respondentu uzskata, ka produktu kvalitāte ir atkarīga no lopkopības kvalitātes, savukārt gandrīz puse atzīst, ka ir nepieciešams arī turpmāk uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus. Starp galvenajiem noteiktajiem pasākumiem ir antibiotiku lietošanas samazināšana, dzīvnieku veselības uzraudzības uzlabošana un ganāmpulku blīvuma samazināšana saimniecībās. Lielākā daļa respondentu arī norādīja, ka būtu gatavi maksāt vairāk par produktiem, kas ražoti saskaņā ar dzīvnieku labturības standartiem, atzīstot lauksaimnieku un veterinārārstu lielo nozīmi ilgtspējīgāku un atbildīgāku ražošanas sistēmu veicināšanā.
Tādējādi tehnisko noteikumu projekts ne tikai veicina dzīvnieku labturību saimniecībās kopumā, bet arī nodrošina, ka arvien lielāks skaits patērētāju var tirgū atrast sertificētus produktus no saimniecībām, kurās dzīvnieku labturība pārsniedz obligātos standartus.
9.a. – Kāds risks pastāv attiecībā uz leģitīmo sabiedrības interešu mērķi, kuru paredzēts sasniegt ar paziņoto pasākumu?
Tehnisko noteikumu projekta mērķis ir dot lielāku impulsu jaunām Eiropas stratēģijām, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzītos mērķus uzlabot dzīvnieku labturību un apkarot pretmikrobu rezistenci. Līdz ar to jauno Eiropas stratēģiju mērķis ir atalgot tās lauku saimniecības, kas ir patiesi apņēmušās uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku veselību un labturību un ierobežot pretmikrobu līdzekļu lietošanu saimniecībās. Šīs saimniecības var gūt labumu no stimulēšanas pasākumiem, lai paātrinātu minēto mērķu sasniegšanu, un, piemērojot ierosinātā SQNBA tehniskā regulējuma noteikumus, nodrošināt galapatērētājiem iespēju atpazīt produktus, kas atbilst dzīvnieku labturības un citiem standartiem, kuri pārsniedz vidējo līmeni.
– Kā pasākums palīdz sasniegt noteikto mērķi?
SQNBA faktiski aptver prasības un procedūras, kas saistītas ar audzēšanas posma pārvaldību, dzīvnieku veselību un labturību, apzinoties, ka pozitīva ietekme uz šiem aspektiem ietekmē saistītās izmaksas, dzīvnieku produktivitāti, zāļu lietošanu, pretmikrobu rezistenci, kā arī emisiju samazināšanu saimniecībās — tos apstākļus, kas pašlaik ir būtiski lauksaimniecības ilgtspējībai. Tādējādi iegūtie sertifikāti ļaus iesaistītajiem uzņēmējiem izmantot konkrētu informāciju, kas paredzēta, lai atpazītu to dzīvnieku un produktu tirdzniecību un marķēšanu, kuru izcelsme ir no vienas un tās pašas kvalitātes sistēmas.
– Vai sabiedrības interešu mērķis tiek īstenots konsekventi un sistemātiski un, ja tā ir, tad kādā veidā?
SQNBA ir “brīvprātīgas sertifikācijas” shēma, kurā ieinteresētās personas brīvprātīgi apņemas ievērot īpašus prakses kodeksus, kuros noteiktas sertifikācijas prasības. KLP stratēģiskajā plānā paredzētie stimuli veicinās dalību SQNBA, un pieaugošais pieprasījums pēc produktiem no saimniecībām, kas apņēmušās nodrošināt augstākus dzīvnieku labturības standartus, ļaus sasniegt izvirzītos mērķus.
9.b. – Kāds ir ar paziņoto pasākuma projektu ieviestā iekšējā tirgus ierobežojuma apjoms? Kā šis pasākums ietekmēs pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumus? Tehnisko noteikumu projekts neradīs nekādus tirgus ierobežojumus. Itālijā nav noteikts nekāds aizliegums attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību, kas ražoti saskaņā ar citām sertificētām dzīvnieku labturības kvalitātes sistēmām un kuru izcelsme ir citās dalībvalstīs, kā arī nekādā veidā netiek traucēta vai ierobežota pārtikas produktu brīva aprite saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 38. pantu. Cita starpā 38. panta 2. punktā (turpmāk 39. pantā paredzēto iespēju ietvaros) ir paredzēta iespēja pieņemt valsts noteikumus, lai reglamentētu jautājumus, kas nav īpaši saskaņoti. Tāpēc ierosinātie tehniskie noteikumi nekādi neizslēdz iespēju Itālijā tirgot produktus, kas marķēti saskaņā ar sertificētām dzīvnieku labturības kvalitātes shēmām, ar nosacījumu, ka tie ir ražoti saskaņā ar izcelsmes dalībvalstu apstiprinātiem tehniskajiem noteikumiem un ir paredzēti galapatērētājiem Itālijā. Gadījumā, ja šiem produktiem Itālijā tiek uzliktas jaunas etiķetes, Itālijas uzņēmējam ir jāievēro produktu izcelsmes valsts specifikācijas attiecībā uz tiem piegādes ķēdes posmiem, kas notiek Itālijā, un jādarbojas saskaņā ar tiem. Visbeidzot, jāatzīmē, ka projekta 3. panta 2. punktā ir paredzēts procedūru pielāgojums tikai attiecībā uz tiem tehniskajiem standartiem, kurus jau ir atzinusi vai apstiprinājusi MASAF, vai arī attiecībā uz brīvprātīgajiem sertifikātiem, kurus izsniegušas sertifikācijas iestādes, kas darbojas vienīgi Itālijā, un kuros ir iekļauta informācija par dzīvnieku labturību, bioloģisko drošību saimniecībās un lietotajām veterinārajām zālēm. Tādējādi minētais 3. pants nekādā veidā nav vērsts pret citām kvalitātes shēmām, kas saistītas ar dzīvnieku labturību un ir likumīgi izveidotas citās dalībvalstīs. – Kāpēc spēkā esošie īpašie vai vispārīgie noteikumi (piemēram, tiesību akti par produktu nekaitīgumu vai patērētāju tiesību aizsardzību) nav pietiekami, lai aizsargātu sabiedrības interešu mērķi vai mērķus? Vai paziņotajā projektā izklāstītais pasākums ir vismazāk ierobežojošais pasākums, vai arī pastāv pasākumi, kas, ņemot vērā to ietekmi uz iekšējo tirgu, ir mazāk ierobežojoši? Turklāt attiecīgais priekšlikums veido vienotu standartizētu normu brīvprātīgajā dzīvnieku labturības sertifikācijā, kas pamatojas uz zinātnisko parametru novērtējumu, un tās mērķis ir sakārtot dažādus pašlaik spēkā esošos sertifikācijas protokolus, tādējādi sniedzot patērētājiem skaidrāku informāciju. Turklāt, neraugoties uz vairākiem priekšlikumiem šajā jomā, nav tādu ES līmeņa tiesību aktu, kas reglamentētu dzīvnieku labturības marķējumus. – Kādas mazāk ierobežojošas alternatīvas ir izskatītas? Priekšlikuma mērķis ir noteikt augstākus labturības standartus, nekā prasīts obligātajos tiesību aktos, un tas paredz arī konkrētu prasību pakāpenisku ieviešanu. Tas ir pirmais solis, lai veicinātu izšķirošu pāreju uz saimniecībām, kas ievēro stingrākus dzīvnieku labturības standartus. Alternatīva ir “nulles” variants; tādējādi alternatīvu nav. – Kāpēc šīs alternatīvas ir izslēgtas?
Šis ir pirmā posma pasākums, kas ļauj vidējā termiņā izvērtēt papildu prasību ieviešanu. – Kāpēc izvēlētais pasākums ir vismazāk ierobežojošais līdzeklis mērķa sasniegšanai? Tāpēc, ka šis ir pirmā posma intervences pasākums, kas ievieš prasības, kuras, kā paredzams, būs jāievēro plašam lauksaimnieku lokam, vienlaikus paaugstinot dzīvnieku labturības standartus un aktivizējot pozitīvu pārmaiņu ciklu, kas var turpināt attīstīties.
9.c. – Vai pasākuma noteiktie ierobežojumi ir samērīgi ar izvirzītā sabiedrības interešu mērķa nozīmīgumu vai attiecīgā gadījumā — ar riska nopietnību un tā rašanās iespējamību?
Ir atzīts, ka sertifikācija ar stingrākām prasībām ir samērīga ar izvirzītā sabiedrības interešu mērķa nozīmīgumu. Dalība ir brīvprātīga.
– Vai sabiedrības interešu aizsardzība, ko bija paredzēts nodrošināt ar pasākumu, ir novērtēta, ņemot vērā radītās ietekmes uz iekšējā tirgus darbību pakāpi? Kāpēc iestādes secināja, ka sabiedrības interešu aizsardzība ir svarīgāka par šķēršļa radīšanu iekšējam tirgum?
Ņemot vērā šā pasākuma raksturu, tas nerada nekādu iekšēju traucējumu; gluži pretēji, tā mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturību un nodrošināt saražoto produktu īpašu marķēšanu, neietekmējot to ražotāju produktus, kuri izvēlas nepiedalīties SQNBA programmā.
– Cik liels kaitējums radīsies, ja netiks sasniegts sabiedrības interešu mērķis, salīdzinot ar iespējamo ierobežojuma radīto kaitējumu?
Ir atzīts, ka ieguvumi būs ievērojami un ka tas nekaitēs pašreizējai tirdzniecības sistēmai, kas joprojām ir spēkā.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: pamatdokumentu nav.
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
