Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2026) 1330
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2026/0242/GR
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20261330.LV
1. MSG 001 IND 2026 0242 GR LV 15-05-2026 GR NOTIF
2. Greece
3A. ΕΛΟΤ, ΚΕΝΤΡΟ ΠΛΗΡΟΦΟΡΗΣΗΣ ΟΔΗΓΙΑΣ 98/34/Ε.Ε, ΚΗΦΙΣΟΥ 50, 121 33 ΠΕΡΙΣΤΕΡΙ, ΑΘΗΝΑ, Τ/Φ: + 30210- 2120104, Τ/Ο: + 30210- 2120131
3B. Υπουργείο Κλιματικής Κρίσης και Πολιτικής Προστασίας Διακυβέρνησης, Λεωφ. Κηφισίας 37-39 Τ.Κ. 15123 Μαρούσι,1,Τηλ.: +30 2132510149 9098852, αρμ.: Υπουργός Κλιματικής Κρίσης και Πολιτικής Προστασίας κ. Ευάγγελος Τουρνάς , e-mail :minister@civilprotection.gr
4. 2026/0242/GR - S00E - Vide
5. Noteikumu projekts par arheoloģisko izrakumu vietu ugunsdrošību
6. Arheoloģisko izrakumu vietu ugunsdrošība.
7.
8. Šo noteikumu mērķis ir izveidot visaptverošu normatīvo regulējumu ugunsdrošības pasākumu un aprīkojuma ieviešanai un uzraudzībai atklāta tipa arheoloģiskajos objektos, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni, samazinātu neaizsargātību un ierobežotu iespējamo ugunsgrēku izplatīšanos.
Lai sasniegtu šo mērķi, šajos noteikumos ir noteiktas minimālās prasības pasākumu un aprīkojuma ieviešanai, lai nodrošinātu savlaicīgu sabiedrības informēšanu ugunsgrēka gadījumā, evakuācijas ceļu un avārijas izeju pieejamību, nepieciešamo norādes zīmju uzstādīšanu, organizētu evakuācijas plānu sagatavošanu, personāla apmācību, veģetācijas apsaimniekošanu un ugunsdrošības joslu izveidi, ēku norobežojošo konstrukciju strukturālo ugunsdrošību, aktīvu ugunsdrošības pasākumu īstenošanu, kā arī ugunsdrošības iekārtu un sistēmu pārbaudi un uzturēšanu.
Turklāt noteikumu īstenošana atvieglo koordināciju un stiprina sadarbību starp kopīgi kompetentajām valdības iestādēm un aģentūrām, tādējādi nodrošinot vienotu, koordinētu un efektīvu reakciju uz jebkādiem draudiem, kā arī nepieciešamo sagatavotību un tūlītēju operatīvo reakciju incidenta gadījumā.
Šajos noteikumos kā īpašos ugunsdrošības noteikumos attiecībā uz atklāta tipa arheoloģiskajiem objektiem ir izklāstīti detalizēti noteikumi, kas papildina vispārējos noteikumus un noteikumus par ugunsdrošību āra teritorijās, piemēram, Ugunsdrošības noteikumus attiecībā uz īpašumiem mežos vai to tuvumā (Oficiālais vēstnesis, II sērija, Nr. 3475), Ēku ugunsdrošības noteikumus (Prezidenta dekrēts Nr. 41/2018, Oficiālais vēstnesis, I sērija, Nr. 80, un Prezidenta dekrēts Nr. 71/1988, Oficiālais vēstnesis, I sērija, Nr. 32), Ugunsdzēsības dienesta dekrētu Nr. 3/2015 (Oficiālais vēstnesis, II sērija, Nr. 529) un Kopīgo ministru lēmumu Nr. ΥΠ 1157/2026 (Oficiālais vēstnesis, II sērija, Nr. 2323), un šiem noteikumiem ir noteicošais spēks pār minētajos aktos noteiktajām prasībām.
Tomēr, tā kā šie ir īpaši noteikumi, kas reglamentē ugunsdrošības prasības, tos piemēro kopā ar citu īpašo noteikumu prasībām, kas reglamentē būvju vai to iekārtu drošību un funkcionalitāti.
Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad ir notikusi ļaunprātīga dedzināšana, sabotāža, vandālisms, ugunsgrēki, kas izraisīti ar teroristiskām darbībām vai citām līdzīgām darbībām.
9. 1. Direktīva (ES) 2015/1535 un Prezidenta dekrēts Nr. 81/2018
Ar Prezidenta dekrētu Nr. 81/2018 Grieķijas tiesību aktos transponē Direktīvu (ES) 2015/1535 ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā. Mehānisma mērķis ir nodrošināt preventīvu pārredzamību un novērst nepamatotu šķēršļu rašanos iekšējam tirgum, izmantojot valsts tehniskos noteikumus.
Saskaņā ar Prezidenta dekrēta Nr. 81/2018 6. pantu valdības iestādēm un aģentūrām, kas izstrādā tehnisko noteikumu projektus, par tiem jāpaziņo Eiropas Komisijai ar ELOT Informācijas centra, kas darbojas kā valsts kontaktpunkts, starpniecību.
2. “Nogaidīšanas periods”
Saskaņā ar vispārīgo noteikumu, kas izklāstīts Prezidenta dekrēta Nr. 81/2018 7. panta 1. punktā, iesniedzot paziņojumu par tehnisko noteikumu projektu, autoram ir jāatliek tā pieņemšana uz trim mēnešiem no dienas, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi šo paziņojumu. Šo termiņu sauc par nogaidīšanas periodu, proti, periodu, kurā projektu nevar pieņemt, lai Komisija un citas dalībvalstis varētu iesniegt piezīmes vai detalizētus atzinumus.
3. “Steidzamības procedūra”
Prezidenta dekrēta Nr. 81/2018 7. panta 7. punktā ir noteikts izņēmums, proti, ka tā paša panta 1.–5. punktā paredzētie pienākumi neattiecas uz gadījumiem, kad valdības iestādēm un aģentūrām, ņemot vērā steidzamību, ko rada nopietna un neparedzama situācija, kas cita starpā var būt saistīta ar drošību, ļoti īsā laikā ir jāizstrādā tehniskie noteikumi, lai tos pieņemtu un tie nekavējoties stātos spēkā, neparedzot nekādas apspriedes.
Šī procedūra atbilst ES tiesību aktos paredzētajai steidzamības procedūrai, un, ja Eiropas Komisija to apstiprina, trīs mēnešu nogaidīšanas periods netiek piemērots. Steidzamības iemesli ir skaidri jānorāda paziņojumā, un tiem ir jābūt tādiem, kas izslēdz jebkādu iespaidu par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu.
9.a. Risks, ko noteikumi cenšas novērst, ir ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās arheoloģisko izrakumu vietās. Šis risks ir īpaši augsts, ņemot vērā to, ka lielākā daļa arheoloģisko izrakumu vietu atrodas apmežotās vietās vai netālu no tām, vai līdzīgā apvidū, kā arī ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, kas palielina meža ugunsgrēku izplatības biežumu, intensitāti un ātrumu.
Noteikumi sistemātiski un konsekventi veicina mērķa sasniegšanu, izveidojot vienotu, saskaņotu un specializētu sistēmu ugunsgrēku riska novēršanai, sagatavotībai tiem un to pārvaldībai. Jo īpaši pasākumi veģetācijas apsaimniekošanai un ugunsdrošo joslu izveidei mazina ugunsgrēka izcelšanās un straujas izplatīšanās iespējamību, savukārt atbilstošu un piemērotu evakuācijas ceļu un avārijas izeju nodrošināšana, pietiekams avārijas apgaismojums, labi redzamas un atbilstošas drošības zīmes un evakuācijas plāni, kā arī uzticamas ugunsgrēka signalizācijas un brīdināšanas sistēmas uzlabo apmeklētāju drošību un ļauj efektīvāk rīkoties ārkārtas situācijā. Vienlaikus arī organizētu evakuācijas plānu izstrāde, kā arī regulāru mācību un personāla apmācību rīkošana uzlabo operatīvo gatavību un saīsina reaģēšanas laiku ugunsgrēku gadījumos.
Nepieciešamība pēc šā īpašā pasākuma izriet gan no dokumentētiem ugunsgrēku gadījumiem arheoloģiskajos objektos, gan no pieredzes, kas pēdējo piecu gadu laikā gūta, īstenojot Sadarbības memorandu starp Klimata krīzes un civilās aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. Konkrētāk, memoranda īstenošana vairāk nekā 60 arheoloģiskajos objektos ir pierādījusi, ka preventīvu protokolu un specializētu evakuācijas plānu esamība, kā arī sistemātisku pasākumu īstenošana (regulāras pārbaudes, degvielas pārvaldība, personāla apmācība un sadarbspēja starp ugunsdzēsības dienestu un Kultūras ministriju) ievērojami uzlabo darbības efektivitāti un samazina risku.
Turklāt nepieciešamību plānot un ieviest preventīvus ugunsdrošības pasākumus un aprīkojumu kultūras mantojuma vietās atbalsta arī starptautiskā literatūra un starptautisko kultūras organizāciju, piemēram, UNESCO, pamatnostādnes (https://www.unesco.org/en/articles/fire-risk-management-guide-protecting-cultural-and-natural-heritage-fire).
Tādējādi šie noteikumi saskaņotā un sistemātiskā veidā veicina sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu, izmantojot visaptverošu pieeju ugunsgrēku riska pārvaldībai, kas aptver visus posmus — profilaksi, operatīvo gatavību, reaģēšanu un seku mazināšanu —, lai aizsargātu cilvēku dzīvības, kultūras mantojumu un dabisko vidi. Turklāt tas ir specializēts administratīvs regulēšanas instruments, kas īpaši pielāgots, lai novērstu konkrētu risku (usgunsgrēkus) arheoloģiskajos objektos, un kas sniedz tūlītējus un izmērāmus rezultātus sabiedrības interešu aizsardzības jomā.
9.b. Lai gan pastāv vispārīgi tiesību akti un normatīvie akti par ugunsdrošību, pagaidām vēl nav konkrētu, vienotu ugunsdrošības noteikumu, kas būtu izstrādāti, ņemot vērā tieši arheoloģisko objektu specifiskās īpatnības (ekspluatācijas un funkcionālās īpatnības, jo īpaši saistībā ar piekļuvi, topogrāfiju, tuvumu mežu vai krūmu apgabaliem, tehnisko pasākumu īstenošanas iespējamību, infrastruktūras klātbūtni vai trūkumu, evakuācijas ceļiem un lielu apmeklētāju plūsmu pārvaldību), un kuros būtu ņemti vērā šo objektu ierobežojumi un kultūrvēsturiskā vērtība. Noteikumi novērš reālas un būtiskas regulējuma nepilnības, nosaka nepieciešamos pasākumus, procedūras, pienākumus un visu ieinteresēto personu kompetences, ar iespējami mazāku iejaukšanos nodrošinot arheoloģisko izrakumu vietu aizsardzību pret ugunsgrēka risku un to saglabāšanu pašreizējo un nākamo paaudžu labā.
Jo īpaši ar noteikumiem ievieš ierobežojumus tikai tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai nodrošinātu pienācīgu ugunsdrošības līmeni āra arheoloģisko izrakumu vietās, un nav paredzams, ka tie radīs būtiskus ierobežojumus iekšējam tirgum vai preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecībai. Ierosinātās prasības galvenokārt attiecas uz organizatoriskiem un preventīviem ugunsdrošības pasākumiem, ko piemēro neatkarīgi no produktu, iekārtu piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju izcelsmes, un tās nerada diskrimināciju vai nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.
Izvērtējot noteikumu nepieciešamību, tika apsvērtas mazāk ierobežojošas alternatīvas, piemēram, nesaistošu pamatnostādņu pieņemšana, brīvprātīgu ugunsdrošības standartu ieviešana vai attiecīgo jautājumu risināšana, izskatot katru gadījumu atsevišķi un sniedzot administratīvus ieteikumus. Šīs alternatīvas tika atzītas par nepietiekamām, jo tās nenodrošina vienotu un saistošu aizsardzības līmeni, kā arī negarantē preventīvo un operatīvās gatavības pasākumu konsekventu piemērošanu visās atklāta tipa arheoloģisko izrakumu vietās. Turklāt obligātu noteikumu trūkums varētu izraisīt ievērojamas atšķirības drošības un gatavības līmenī starp objektiem ar līdzīgu riska pakāpi.
9.c. Valsts kultūras mantojuma aizsardzība, kas ir konstitucionāli nostiprinātas tiesības, ir prioritāra salīdzinājumā ar jebkādiem konkrētiem ierobežojumiem vai pasākumiem, kas izriet no noteikumu piemērošanas un attiecas uz arheoloģisko objektu izmantošanu, piekļuvi tiem, kā arī darbību un pasākumu organizēšanu tajos. Noteikumos paredzētie pasākumi lielākoties ir preventīvi (piemēram, ugunsdrošības joslas, veģetācijas apsaimniekošana, evakuācijas ceļi, informatīvas zīmes, apgaismojums, skaļruņu sistēmas, pastāvīgi vai daļēji pastāvīgi ugunsdzēsības tīkli u. c.) un nerada nesamērīgu vai pārmērīgu slogu (tehnisku, finansiālu vai administratīvu slogu) salīdzinājumā ar iespējamajiem ieguvumiem.
Konkrētāk, tiek ieviesti tādi pasākumi un darbības (lielākā daļa no tiem ir zemas intensitātes pasākumi un darbības), kas ir nepieciešamas un piemērotas mērķa sasniegšanai un pilnībā atbilst proporcionalitātes principam, kā noteikts Konstitūcijas 25. pantā, vienlaikus pilnībā ievērojot konstitucionālo un likumdošanas pienākumu aizsargāt kultūras mantojumu saskaņā ar Konstitūcijas 24. panta 1. un 6. punktu un saistībā ar Likumu Nr. 4858/2021 “Tiesību aktu kodeksa par senlietu un kultūras mantojuma aizsardzību ratifikācija kopumā”.
Izvēlētais pasākums ir vismazāk ierobežojošā intervence paredzētā mērķa sasniegšanai, jo tas paredz tikai minimālu obligāto prasību noteikšanu ugunsdrošības un sagatavotības mehānismiem, kas ir tieši saistīti ar paredzēto mērķi aizsargāt cilvēku dzīvību, kultūras mantojumu un dabisko vidi, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu.
Ja netiktu sasniegts paredzētais sabiedrības interešu mērķis, proti, efektīva arheoloģisko izrakumu vietu un pieminekļu aizsardzība pret ugunsgrēka risku, tas radītu nesalīdzināmi lielāku kaitējumu nekā iespējamais slogs, ko var radīt noteikumos paredzētie ierobežojumi. Ugunsgrēks, kas izplatās arheoloģisko izrakumu teritorijā, var izraisīt unikālas vēsturiskas, zinātniskas un simboliskas vērtības pieminekļu neatgriezenisku un neatgriežamu zaudējumu, jo tos, reiz iznīcinātus, nav iespējams atjaunot vai aizstāt.
10. Atsauces uz pamatdokumentiem: pamatdokumentu nav.
11. JĀ
12. Skatīt pievienoto failu pavaddokumentos.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
