Ziņa 002
Komisijas ziņojums - TRIS/(2020) 03921
Direktīva (ES) 2015/1535
Ziņojuma tulkošana 001
Notifikācija: 2020/0682/S
No abre el plazo - Nezahajuje odklady - Fristerne indledes ikke - Kein Fristbeginn - Viivituste perioodi ei avata - Καμμία έναρξη προθεσμίας - Does not open the delays - N'ouvre pas de délais - Non fa decorrere la mora - Neietekmē atlikšanu - Atidėjimai nepradedami - Nem nyitja meg a késéseket - Ma’ jiftaħx il-perijodi ta’ dawmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Neotvorí oneskorenia - Ne uvaja zamud - Määräaika ei ala tästä - Inleder ingen frist - Не се предвижда период на прекъсване - Nu deschide perioadele de stagnare - Nu deschide perioadele de stagnare.
(MSG: 202003921.LV)
1. MSG 002 IND 2020 0682 S LV 02-11-2020 S NOTIF
2. S
3A. Kommerskollegium
Box 6803, 113 86 Stockholm
Sverige
Tel: 08-690 48 00
E-post: 1535@kommerskollegium.se
3B. Regeringskansliet, Miljödepartementet
103 33 Stockholm
Sverige
4. 2020/0682/S - C00C
5. Noteikumi, ar ko groza Pesticīdu noteikumus (2014:425)
6. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana
7. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai
8. Pamatinformācija
Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu mērķis ir samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus nolūkā veicināt augu aizsardzību, iespējami mazāk izmantojot pesticīdus, un pēc iespējas dot priekšroku neķīmiskām metodēm. Direktīvas noteikumi veido noteikumu minimumu, kas ļauj dalībvalstij noteikt stingrākas prasības, lai sasniegtu direktīvas mērķi.
Direktīvas 12. pantā noteikts, ka dalībvalstij jānodrošina, lai pesticīdu lietošana tiktu samazināta līdz minimumam vai aizliegta teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. pantā, piemēram, publiskos parkos un dārzos, sporta laukumos un atpūtas vietās, skolu teritorijās un bērnu rotaļu laukumos, kā arī veselības aprūpes iestāžu tiešā tuvumā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 14. punktu “mazāk aizsargātas grupas” ir personas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, novērtējot augu aizsardzības līdzekļu ietekmi akūtu vai hronisku veselības traucējumu izraisīšanā, piemēram, grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nedzimuši bērni, zīdaiņi un bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, strādnieki un iedzīvotāji, kas ilgu laiku pakļauti pesticīdu iedarbībai.
Ziņojumā 2017/2284(INI) par direktīvas īstenošanu Eiropas Parlaments aicināja dalībvalstis saskaņā ar direktīvas 12. pantu aizliegt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība un mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas.
Direktīvas 12. pants ir ieviests Zviedrijas tiesību aktos ar Pesticīdu noteikumu 2. nodaļas 40. pantu. Saskaņā ar noteikumu ir nepieciešama īpaša pašvaldības izsniegta atļauja augu aizsardzības līdzekļu profesionālai lietošanai, piemēram, daudzdzīvokļu māju zemes gabalos, skolu un pirmsskolas iestāžu pagalmos, publiski pieejamos rotaļu laukumos, kā arī publiski pieejamos parkos un dārzos.
Augu aizsardzības līdzekļu profesionālas lietošanas aizliegums jau šobrīd ir izejas punkts šīm teritorijām.
Augu aizsardzības līdzekļu lietošana privātajos dārzos un mājas vidē nav reglamentēta, lai gan lietošana šajās vidēs var būt bīstama mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, maziem bērniem. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana privātajos dārzos un mazdārziņu zonās var arī kaitēt apputeksnētājkukaiņiem un gruntsūdeņiem.
Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstij izstrādāt valsts rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai (4. pants). Dalībvalstij valsts rīcības plānā jānosaka kvantitatīvie mērķi, uzdevumi, pasākumi un grafiki, lai mazinātu pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī lai sekmētu integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu, lai mazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas. Integrētā augu aizsardzība direktīvā ir definēta kā visu pieejamo augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana un tai sekojoša tādu atbilstīgu paņēmienu integrēšana, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot augu aizsardzības līdzekļu un citu iedarbības formu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī, samazinot vai minimalizējot risku cilvēku veselībai un videi.
2019. gada aprīlī valdība pieņēma lēmumu par pārskatītu Zviedrijas rīcības plānu (Zviedrijas nacionālais rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai lietošanai laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam, N2019/01607/SMF). Zviedrijas rīcības plāna vispārējais mērķis ir panākt risku samazinošu tendenci. Plāns ietver sešus mērķus, ieskaitot to, ka ir jāsamazina risks videi un veselībai un ka ir jāierobežo augu aizsardzības līdzekļi, kas var kaitēt apputeksnētājkukaiņiem, lai līdz minimumam samazinātu to apdraudējumu.
Noteikumu galvenais saturs
Priekšlikums paredz, ka jebkāda augu aizsardzības līdzekļu lietošana dažās vietās tiek aizliegta. Jau šobrīd pastāv lietošanas aizliegums pļavās un ganībās, kuras nav piemērotas aršanai, bet kuras var izmantot pļaušanai vai ganīšanai. Saskaņā ar priekšlikumu tiek pievienotas šādas vietas:
- skolu un pirmsskolas iestāžu pagalmi un publiski pieejami rotaļu laukumi;
- publiski pieejami parki, dārzi un citas teritorijas, kas galvenokārt paredzētas kā atpūtas zonas;
- mazdārziņu zonas un siltumnīcas, kuras netiek izmantotas profesionāliem mērķiem;
- dzīvojamo ēku zemes gabali (attiecas arī uz ēkām, kas atrodas uz zemes gabala) un augi podos mājas dārza vidē;
- augi telpās, izņemot ražošanas telpās, noliktavās u. tml.
Saskaņā ar priekšlikumu Zviedrijas Ķimikāliju inspekcija varēs izdot noteikumus par atbrīvojumiem no tādu augu aizsardzības līdzekļos esošo aktīvo vielu aizlieguma, kuras atbilstoši pastāvošajam uzskatam rada nelielu risku cilvēku veselībai un videi.
Zviedrijas Lauksaimniecības pārvaldei ir tiesības izdot noteikumus par atbrīvojumiem no aizlieguma, lai novērstu karantīnas organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos, kā arī par atbrīvojumiem, kas nepieciešami Nacionālajā gēnu bankā vai Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrā saglabāto augu audzēšanai.
Zviedrijas Lauksaimniecības pārvaldei ir tiesības izdot noteikumus par atbrīvojumiem no aizlieguma, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos pļavās vai ganībās, kuras nav piemērotas aršanai, bet kuras var izmantot pļaušanai vai ganīšanai. Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūrai ir tiesības izdot noteikumus par izņēmumiem, kas nepieciešami, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos citās vietās, kur tiek piemēroti aizliegumi.
Pašvaldība konkrētajā gadījumā varēs piešķirt atbrīvojumu no lietošanas aizliegumiem, ja augu aizsardzības līdzekli ir apstiprinājusi Zviedrijas Ķimikāliju inspekcija un lietojums ir saskaņā ar apstiprināšanas nosacījumiem, un tas ir nepieciešams tādu augu audzēšanai, kas saglabāti Nacionālajā gēnu bankā vai Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrā, vai saskaņā ar citiem īpašiem iemesliem.
Profesionālai lietošanai noteiktās vietās jau šobrīd ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Priekšlikums paredz, ka dažas no šīm vietām tā vietā tiks iekļautas jaunajā noteikumā par lietošanas aizliegumu. Tas attiecas uz:
- daudzdzīvokļu māju zemes gabaliem;
– skolu un pirmsskolas iestāžu pagalmiem;
- publiski pieejamiem rotaļu laukumiem;
– publiski pieejamiem parkiem un dārziem.
Citās vietās, kur profesionālai lietošanai šobrīd nepieciešama atļauja, tā būs nepieciešama arī turpmāk. Tas attiecas uz:
– sporta laukumiem un atpūtas vietām;
– plānošanas un celtniecības darbu veikšanu;
– ceļu zonām, kā arī uz grants segumu un citiem ļoti caurlaidīgiem segumiem;
– uz asfalta vai betona vai citu sacietējušu materiālu virsmām.
Lai izmantotu aģentus ar aktīvajām vielām, uz kurām neattiecas Zviedrijas Ķimikāliju inspekcijas noteikumi, atļauja tomēr nebūs vajadzīga.
Profesionālai lietošanai dažās papildu vietās šobrīd ir nepieciešams rakstisks paziņojums, kas jāiesniedz pašvaldībai. Tas attiecas uz:
– ceļu zonām, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos vai lai novērstu karantīnas organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos;
- uzbērumiem;
- zonām, uz kurām neattiecas prasības par atļauju saskaņā ar 40. pantu un kuru pieguļošā zona pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, kur sabiedrība var brīvi pārvietoties.
Paziņošanas pienākums attiecībā uz šīm vietām paliks, pievienojot vietas, uz kurām neattiecas lietošanas aizliegums. Izmantojot aģentus ar aktīvajām vielām uz kurām neattiecas Zviedrijas Ķimikāliju inspekcijas noteikumi, paziņošanas pienākums tomēr nebūs jāievēro.
Tiek ierosināts, ka noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Tiek ierosināts turpināt piemērot atļaujas izmantot profesionālus augu aizsardzības līdzekļus, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar senākiem noteikumiem, tomēr ne pēc 2022. gada 31. decembra.
9. Noteikumu mērķis ir saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK prasībām līdz minimumam samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas. Noteikumu mērķis ir arī sasniegt valsts vides kvalitātes mērķi “Netoksiska vide”.
Direktīvas 2009/128/EK 12. pantā ir sniegti mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu izmantoto teritoriju piemēri. Uzskaitījums pantā nav pilnīgs. Mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, maziem bērniem, var nodarīt kaitējumu, pakļaujot pesticīdiem pat tādās zonās, uz kurām attiecas priekšlikuma 2. nodaļas 37. pants, kas pamato augu aizsardzības līdzekļu lietošanas vispārēju aizliegumu.
Pašreizējie noteikumi paredz, ka pašvaldību atļaujas profesionālai lietošanai šajās teritorijās nevajadzētu piešķirt, ja pastāv saprātīgas alternatīvas. Tā kā bieži pastāv alternatīvas, ierosinātie aizliegumi arī palielina regulējuma skaidrību, vienlaikus samazinot administratīvo slogu pašvaldībām.
Noteikumu mērķis ir arī veicināt alternatīvus ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas paņēmienus šajās teritorijās. Ierosinātais regulējums ir daļa no integrētās augu aizsardzības vispārējo principu ieviešanas Zviedrijā un paredz, ka priekšroka tiek dota neķīmiskām metodēm.
Tiek uzskatīts, ka nepastāv mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem sasniegt mērķi. Pasākumi ir samērīgi, jo ir iespējams izdot noteikumus par atbrīvojumu no aizlieguma augu aizsardzības līdzekļos izmantot tādas aktīvās vielas, kuras atbilstoši pastāvošajam uzskatam rada nelielu risku cilvēku veselībai un videi, kā arī lietojumiem, kas nepieciešami, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu un karantīnas organismu iekļūšanu, ieviešanos un izplatīšanos. Pastāv arī iespēja izdot noteikumus par atbrīvojumu attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas nepieciešami tādu augu audzēšanai, kuri saglabāti Nacionālajā gēnu bankā vai Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrā. Turklāt pašvaldība var lemt par atbrīvojumiem, kas nepieciešami tādu augu audzēšanai, kuri saglabāti Nacionālajā gēnu bankā vai Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrā, vai citu īpašu iemeslu dēļ.
Pasākumi ir priekšnosacījums, kas jāievēro, lai sasniegtu valsts rīcības plāna mērķi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī mērķi pielāgot apputeksnētājkukaiņiem kaitīgo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai samazinātu risku.
Regulā nav klauzulas par savstarpēju atzīšanu, jo priekšlikums attiecas tikai uz lietošanu.
10. Pamatteksta(-u) nav.
11. NĒ
12. —
13. NĒ
14. NĒ
15. JĀ
16. TBT aspekts
NĒ — projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību.
SPS aspekts
NĒ — projekts nav sanitārs vai fitosanitārs pasākums.
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
Fakss: +32 229 98043
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
