Ziņa 001
Komisijas ziņojums - TRIS/(2025) 3719
Direktīva (ES) 2015/1535
Notifikācija: 2025/0777/DE
Dalībvalsts paziņojums par projekta tekstu
Notification – Notification – Notifzierung – Нотификация – Oznámení – Notifikation – Γνωστοποίηση – Notificación – Teavitamine – Ilmoitus – Obavijest – Bejelentés – Notifica – Pranešimas – Paziņojums – Notifika – Kennisgeving – Zawiadomienie – Notificação – Notificare – Oznámenie – Obvestilo – Anmälan – Fógra a thabhairt
Does not open the delays - N'ouvre pas de délai - Kein Fristbeginn - Не се предвижда период на прекъсване - Nezahajuje prodlení - Fristerne indledes ikke - Καμμία έναρξη προθεσμίας - No abre el plazo - Viivituste perioodi ei avata - Määräaika ei ala tästä - Ne otvara razdoblje kašnjenja - Nem nyitja meg a késéseket - Non fa decorrere la mora - Atidėjimai nepradedami - Atlikšanas laikposms nesākas - Ma jiftaħx il-perijodi ta’ dewmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Nu deschide perioadele de stagnare - Nezačína oneskorenia - Ne uvaja zamud - Inleder ingen frist - Ní osclaíonn sé na moilleanna
MSG: 20253719.LV
1. MSG 001 IND 2025 0777 DE LV 19-12-2025 DE NOTIF
2. Germany
3A. Bundesministerium für Wirtschaft und Energie, Referat EB3
3B. Staatskanzlei des Landes Rheinland-Pfalz, Referat 241, Peter-Altmeier-Allee 1 in 55116 Mainz, Tel.: 0049-6131-16-4711, Fax: 0049-6131-16-4721 E-Mail: medienreferat@stk.rlp.de
4. 2025/0777/DE - SERV30 - Mediji
5. Devītais Federālo zemju līgums, ar ko groza federālo zemju līgumus par mediju tiesisko regulējumu
6. Telemediju pakalpojumu sniedzēji, kā definēts MStV [Federālo zemju līgums par medijiem] 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, kuri ir tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kā definēts Regulā (ES) 2022/2065.
7.
8. Jaunais noteikums ir jāiekļauj Federālo zemju līgumā par medijiem kā jauns MStV 109.a pants.
Efektīvas un iedarbīgas neatkarīgas pārraudzības interesēs mediju regulatīvajām iestādēm (federālo zemju mediju iestādēm) ir vajadzīga iespēja izmantot tehniskus rīkus, kas automātiski atbalsta potenciāli nelikumīga satura un pakalpojumu konstatēšanu un pārbaudi internetā, tostarp izmantojot sistēmas uz MI bāzes. Tiešsaistes platformu veiktie pasākumi nedrīkst to aizkavēt.
Ņemot vērā šīs jomas būtisko saistību ar pamattiesībām, šādu tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas veids ir izklāstīts MStV projekta 109.a pantā kā īpaša mediju tiesību norma, kas neietekmē MI regulas prasības un atbilst datu aizsardzības prasībām, tostarp VDAR.
Minētais standarts ierobežo tehnisko līdzekļu izmantošanu, attiecinot to tikai uz konkrētiem tiesību aktu pārkāpumiem mediju uzraudzības ietvaros, un tas palīdz salīdzināt mediju saturu telemedijos un apraidē attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar juridiski definētu absolūti nepieļaujamu saturu, piemēram, propagandas prezentēšanu, nekonstitucionālu organizāciju simbolikas izmantošanu, kūdīšanu uz naidu, cilvēka cieņas pārkāpumiem vai vardarbības/kara glorificēšanu (4. panta 1. punkts Federālo zemju līgumā par cilvēka cieņas aizsardzību un nepilngadīgo aizsardzību apraides un telemediju jomā, Federālo zemju līgums par nepilngadīgo aizsardzību — JMStV).
Papildus tam, ka tiek noteikta attiecīgo tehnisko līdzekļu piemērošanas joma, standartā tiek sniegtas pamatnostādnes par funkcionalitāti, izmantošanu, izvērtēšanu, pārredzamību un pārraudzību.
Jo īpaši tiek definēti noteikumi par (īpašu) personas datu apstrādi.
Šāda tehnisko palīglīdzekļu izmantošana lielā mērā ir atkarīga no tā, vai infrastruktūras operatori neliek šķēršļus to izmantošanai. Tas jo īpaši nozīmē, ka vispārējiem aizsardzības pasākumiem, ko izmanto tiešsaistes platformas, piemēram, lai novērstu skrapinga paņēmienus, ir jābūt caurlaidīgiem mediju regulēšanas nolūkos. Papildus jau esošajam (satura) pakalpojumu sniedzēju pienākumam atļaut savu pakalpojumu uzraudzību, kā noteikts Federālo zemju līguma par medijiem (MStV) 109. panta 4. punktā un JMStV 21. panta 3. punktā, arī infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem tiek ieviests īpašs saskarnes pienākums attiecībā uz tehnisko līdzekļu izmantošanu. Šis pienākums attiecas uz tiešsaistes platformām un tādējādi arī uz telemediju pakalpojumiem, kas, atšķirībā no satura nodrošinātājiem un mediju platformām, nepiedāvā paši savu saturu vai vispārējus pakalpojumus uz savu atbildību. Būtībā tie ir mediju starpnieki, kā definēts MStV 2. panta 2. punkta 16. apakšpunktā. Uzliekot mediju regulatoriem pienākumu netraucēt piekļuvi vai nodrošināt nepieciešamo saskarni, tiek nodrošināta piekļuve saturam, par kuru ir atbildīgas trešās personas, un tādējādi arī šā satura vai satura nodrošinātāju pārraudzība. Ar šo saskarni var darīt pieejamus tikai attiecīgus, publiski pieejamus datus, kas minēti 2. un 3. punktā, bet ne līguma datus vai datus, kas glabājas ārpus kontiem.
Pielikumā ir pievienots Federālo zemju līgums par medijiem (MStV) un Federālo zemju līgums par cilvēka cieņas aizsardzību un nepilngadīgo aizsardzību apraidē un telemedijos (Federālo zemju līgums par nepilngadīgo aizsardzību — JMStV) to attiecīgajās pašreizējās redakcijās (pēdējie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 1. decembrī). Jaunais standarts ir jāiekļauj MStV; tas attiecas uz abiem noteikumu kopumiem.
9. Efektīvu un lietderīgu mediju uzraudzību, kā noteikts Direktīvas 2010/13/ES 30. panta 4. punktā, kurai savi uzdevumi jāveic objektīvi un pārredzami saskaņā ar Direktīvas 2010/13/ES 30. panta 2. punkta noteikumiem un kurai piemēro arī attiecīgās prasības saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1083 7. panta 2. punktu, vairs nevar nodrošināt, izmantojot tradicionālās manuālās pētniecības un izmeklēšanas metodes, ņemot vērā internetā pieejamā satura lielo apjomu. Tikai ar automatizētu, tostarp uz mākslīgo intelektu balstītu, rīku palīdzību var efektīvi risināt problēmu, kas saistīta ar satura apjoma vērienīgo pieaugumu un attiecīgo tiesību aktu pārkāpumu skaita palielināšanos. Tehnisku rīku izmantošana ļauj ne tikai uzraudzīt lielāku skaitu satura vienību. Tā arī nodrošina augstāku objektivitātes pakāpi, izmantojot plašāku, no piegādātājiem neatkarīgu pētījumu pieeju, kā arī uzlabotu aizsardzību darbiniekiem, kuri saskaras ar inkriminējošiem materiāliem.
Lai nodrošinātu pamattiesību, jo īpaši datu aizsardzības tiesību, līdzsvaru, tehnisko līdzekļu izstrāde un izmantošana ir jāreglamentē ar tiesību aktiem un jāierobežo.
Tehnisko līdzekļu izmantošana galvenokārt ir vajadzīga saistībā ar satura nodrošinātāju pieļautajiem tiesību aktu pārkāpumiem. Tiešsaistes platformas, kā definēts Regulā (ES) 2022/2065, uz kurām kā starpniecības pakalpojumiem attiecas atbildības privilēģijas saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 6. pantu, paliek neskartas. Tomēr tās kontrolē piekļuvi saturam, kuru pārraida, un tās var bloķēt mediju uzraudzības tehnisko līdzekļu izmantošanu (piemēram, to līdzekļu, kas izmanto “skrapingu”), tādējādi apgrūtinot pārraidītā satura efektīvu un lietderīgu mediju uzraudzību. Mediju regulatoru spēja atklāt nelikumīgu saturu ir viens no pamatiem, uz kuriem balstīta tiešsaistes platformu atbildības privilēģija, kas paredz, ka tām ir pienākums rīkoties tikai tad, ja tās tiek informētas vai saņem paziņojumu par nelikumīga satura esamību. Projektā noteiktais galīgais pienākums nodrošināt vismaz vienu saskarni aizliedz jebkādus šķēršļus mediju uzraudzībai. Tas ir svarīgāks par Regulā (ES) 2022/2065 un Direktīvas 2010/13/ES 28.b panta 1. punktā noteiktajiem mehānismiem, saskaņā ar kuriem tiešsaistes platformām vai video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem noteiktos apstākļos var būt pienākums pašiem veikt pasākumus pret kādu noteiktu saturu.
10. Atsauce uz pamatdokumentiem: pamatdokumentu nav.
11. NĒ
12.
13. NĒ
14. Nē
15. Nē
16.
TBT aspekts: Nē
SPS aspekts: Nē
**********
Eiropas Komisijas
Direktīvas (ES) 2015/1535 kontaktpunkts
e-pasts: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu
